Tātad, vakar biju Forum Cinemas, un kā reiz izrādījās, ka tur jubileja - 10 000 000 apmeklētājs. Nē nu forši - visur baloni un lētās biļetes, un, ja ir tā kartiņa, tad vispār pa Ls 1,20 varēja uz filmu aiziet. Es, protams, kā jau kino atkarīgā nespēju noturēties un biļeti nopirku, lai gan man bija dafiga daudz kā cita, ko darīt, bet nu neko - aizgāju uz filmu par kuru neko iepriekš agrāk nebiju dzirdējusi - "Buried" jeb "Aprakts dzīvs".
Cilvēku daudz, un, jau ieejot zālē paliek nelabi no sīkām un skaļām skuķenītēm, kuras drausmīgi bļaustījās, smējās un ņirgājās, kad filma bija jau sākusies.
Ko es ar to visu gribēju teikt...
Ja Tev patīk nestandarta filmas, tad filma ir Tev. Ja Tev ir klaustrofobija un Tu esi ļoti līzjūtīgs un sajūti šo fobiju uz sevis (kā man bija skatoties), tad filma nav Tev.
"Buried" ir par amerikāni, kurš strādā kādā amerikāņu firmā un, atrodoties Irākā, pārcieš vietējo nemiernieku uzbrukumu. Galvenais varonis atjēdzas zārka izmēra koka kastē. Tā arī sākas cīņa par brīvību ar zippo šķiltavām rokās un mobilo telefonu, kam baterija sāk lēnām sēsties..
Beigas diezgan šokējošas..
Ja es būtu tās filmas režisore - beigas būtu tieši tādas.
Ja kāds ir redzējis, lūdzu padalieties ar domām. :)
