Šis ir jau 2. Dawn of Ashes debijas albūms.Jautāsiet,kāpēc?Atbilde ir vienkārša.Pagājušajaā gadā džeki izdomāja nomainīt stilu no aggrotech un black/death metālu.Lūk tā.
TEikšu godīsi.Sanācis viņiem ir pavisam neslikti.Vienīgi no sākuma nebiju pieradis dzirdēr K.Bathory growlojot bez mikriķim pievienotiem efektiem.Lai arī viņi ir mainījuši stilu,DOA ir saglabājuši to industriālo odziņu,kas ir jūtama teju vai katrā dziesmā.Varbūt šis tiešām ir jauns sākums kam labam,interesantam un nebijušam.
Tagad atļaušos pamuldēt par pašu albūmu.Lai arī sākumā man nedaudz dziesmas līdzinājās Dimmu Borgir,beigās es tomēr sapratu,ka bāzt DoA un DB vienā maisā vienkārši nav iepējams.DoA dziesmas ir daudz,daudz tumšākas un baisākas (paldies,tev,Behemoth),jo ir saglabāts tas nelielais tilts starp industriālo un metālmūziku.Ģitāru rifi ir agresīvi,lai neteiktu vairāk (protams nevajag vilkt paralēles ar tīru death un black metālu,jo šajā gadījumā tas nav iespējams).
Ja kādam ir vēlme nobaudīt ko eksotiskāku,sauksim to tā,tad šis albūms tam ir kā radīts.
Dziesmas,kuras ir jānoklausās: Carnal Consummation In The Empty Space (obligāti,labākais gabals no visa albūma),Conjuration Of The Maskim's Black Blood,The Ancient Draining Room,Seething The Flesh In The River Of Phlegethon.
