stāstuks...5

Tas notika apmēram 2gadus atpakaļ un es ar mammu un māsu bijām pārvākušās jaunā dzīvoklī . Man manuprāt , reāli nepaveicās , jo manā istabā tieši iespīdēja mēness gaisma un totāli es vēl esmu mēnesardzīgā .  Tad vienu nakti bija tā , nu cik mamma man stāstija , viņa dzirdēja , to kā es staigāju tapēc pamodās . Un viņa man stāstija to , ka es biju aizgājusi pie durvīm , apgriezos trīs reizes , aizgāju pie viņas , noglaudīju viņas galvu un pateicu ‘čuči saldi mamīt’ un tad es izgāju prom no dzīvokļa... Bija ziema un es izgāju ārā , nakts vidū , vienos pidžamas šortiņos un krekliņā . mamma teica , ka viņa man nācā līdzi un aizvilka mani lēnā garā uz mājām , jo kā saka , mēnessardzīgos nedrīkst modināt . Es biju gājusi uz tuvāko veikalu , tā tad no mājām biju aizgājusi apmēram 100 metru attālumā . ; D

Un jā tagad laiks šausmu stāstiņam . hiih laikam neko debīlāku nevarēju izdomāt ;D

Kādā jaukā , skaistā dienā devos uz dārzu salasīt ābolus . Ā aizmirsu iepazīstināt ar sevi . Mani sauc Ešlija . Dzīvoju kopā ar tēti un pamāti kura ir tikai uz 4 gadiem vecāka nekā es . Man ir 17 . Man ir jaunākā māsa kurai ir 15 gadi un brālis kas vairs nedzīvo ar mums bet gan ar savu sievu un meitu . Owkey turpināšu tālak , aizgāju uz dārzu lasīju ābolus un pēkšņi atradu ļoti skaistu zelta gredzenu . bet ko viņš darīja mūsu dārzā . Labi paņēmu ieliku gredzenu bikšu kabatā un lasīju tālāk . Beidzot bija pilns grozs ar āboliem , gāju mājās . Noskaloju netīrumus no āboliem un gāju uz savu istabu . Pa ceļam uz istabu man no kabatas izkrita gredzens , es viņu pacēlu , aplūkoju tā kārtīgāk un nolēmu pajautāt tētim kas tas par gredzenu .