viņa teica , ka jā un viņa man jautāja kapēc es jau tik agri biju ārā un vēl pie tam tik plika . un tad jau mūsu saruna norisinājās šādi :
es : nū es biju aizgājusi līdz paziņai ...
draudzene : beidz dirst , ja ?
es : nu b#a nejau tu nopietni neko neatceries no vakardienas , vai arī tu mani vakar centies vienkārši totāli izāzēt ?
draudzene : M ? ko tu ar to domāji ?
es : es dēļ tevīm vakar nosēdēju vairākas h ārā , un kas ar tevi notika kapos ?
draudzene : čīvōō ? mēs bijām kapos , es atceros tikai to kā mēs noskatījāmies filmu un gājām gulēt .
es : da pašla tu , beidz mani biedēt . /man joprojām tad vēl bija šoks/
un es nedomāju ,ka viņa varētu mani izāzēt , jo viņai nekad neienāktu galvā tāda ideja . Un vēl viņa runāja tīk ļoti nopietni , viņa parasti tik nopietni runāja tikai tad kad vai nu viņa gruzījās or t.m.
- diez kas ar viņu notika ?