Šis tārps tika noķerts šajā gadā 1200 metru dziļumā Jaunzēlandes ziemeļu piekrastē. Jā, viņš var būt rozā, un jā, viņš var atstarot varavīksnes krāsas - bet, neskatoties uz to šis radījums var būt nežēlīgs plēsoņa. "Taustekļi" uz viņa galvas ir maņu orgāni, domāti medījuma atrašanai. Šis tārps var izvilkt savu rīkli uz āru , lai satvertu mazākus radījumus - tāpat kā Svešais. Par laimi, šis tārpu veids reti izaug lielāks par 10 cm. Viņi arī reti trāpās mūsu ceļā, bet bieži uzturas hidrotermālo avotu tuvumā okeāna dzelmēs.
Šie unikālie omāri, kuri izskatās, tiešām, atbaidoši arī tika atrasts Jaunzēlandes ziemeļu piekrastē, tikai lielākā dziļuma, aptuveni 1400 metrus no ūdens virsmas. Neskatoties uz to, ka šie omāri jau bija zināmi, šis veids agrāk nebija sastapts. Šie omāri dzīvo dziļumā līdz 5000 metriem, un atšķiras ar savām lielajām priekšējām spīlēm un saspiesto ķermeni. Viņi var būt maitēdāji, plēsoņas vai zālēdāji.
Daudzi koraļļi dabū barības vielas no fotosintezējošām jūraszālēm, kuras aug koraļļu audos. Tas arī nozīmē, ka viņiem jāaug 60 metru dziļumā no ūdens virsmas. Bet tikai ne šai sugai. Tas tika atrasts 2000 metrus no Kalifornijas piekrastes, bet tikai šogad zinātnieki apstiprināja, ka šī suga ir gaļēdāji. Pēc formas atgādinot svečturi tas izplatās pa dzelmi, lai palielinātos apmēros. Viņš medī mazus vēžveidīgos ar maziem āķīšiem un pārklāj viņus ar membrānu, lēnām pārvārot viņus ar ķīmisku vielu palīdzību. Un klāt visām šīm dīvainībām, viņš arī vairojas īpaši ar "spermas maisiņiem", redzat tās bumbiņas katra stiebriņa galā? Jā, tie ir spermatoforu maisiņi, un laiku pēc laika viņi aizpeld, lai atrastu citu koralli un vairotos.
Šis skaistulis skaitās viens no mēles zivju veidiem, kuri parasti sastopami seklās grīvās vai tropiskos okeānos. Šis eksemplārs dzīvo ūdens dzīlēs, un tika noķerts šī gada sākumā Klusā okeāna rietumu daļā. Interesanti, ka dažas šī veida pārstāves tika manītas netālu no hidrotermālajiem dūmvadiem, kuri izverž sēru, bet zinātnieki vēl nav sapratuši kā viņas var izdzīvot tādos apstākļos.
Goblinhaizivs ir, tiešām, dīvains radījums. 1985.gadā viņa tika atrasta Austrālijas austrumu piekrastes ūdeņos. 2003.gadā vairāk, ka simts indivīdu tika noķerti Taivānas ziemeļaustrumos. Neskatoties, uz veiktajiem pētījumiem, par šīm haizivīm ir maz zināms. Tā ir dziļūdens radība, mazkustīga, var izaugt līdz 3,8 metru garumā (vai pat vairāk - 3,8 metri ir lielākais, kas ir cilvēku manīts). Tāpat kā citas haizivis arī šī var sajust dzīvniekus ar saviem elektrojūtīgajiem orgāniem, un tai ir zobi vairākās rindās. Bet atšķirībā no citām haizivīm, šai zobi ir pielāgoti kā medījuma ķeršanai, tā arī vēžveidīgo bruņu saplosīšanai.
