Cietumos dzīve ir diezgan smaga. Var, protams, teikt, ka viņi paši to ir pelnījuši un, ka tas ir sods par pašu noziedzinieku noziegumiem. Bet, kā zināms, tad visas problēmas sākas galvā un, ja tā kārtīgāk pavēro, tad jebkurš no mums kādreiz ir gribējis (prāta līmenī, domās) kādam darīt pāri, kautko nospert vai tamlīdzīgi. Šiem cilvēkiem, kuri savas domas pārvētuši realitātē tas viss norisinās daudz intensīvāk. Arī pašā cietuma iekšienē, noziedzība turpinās, tiek slīpēta utt.
1993. gadā, Indijas smagākā cietuma "Tihāra" galvenajai priekšniecei Kiranai Bedi radās ideja, ka Vipassna kurs, kuru viņa pati bija izgājusi, varētu šiem cietumniekiem palīdzēt, jo, gan tajā brīdī, gan iepriekš, situācija cietumā kļuva arvien dramatiskāka. Noziedzības līmenis cietumā bija neiedomājami augsts un tie, kuri tikai palaisti brīvībā, drīz vien bija atpakaļ cietuma ierindās.
1993. gada novembrī, tika noorganizēts un norisinājās pirmais Vipassana kurss cietumos. Lai arī pati organizēšana prasīja daudz pūles , tad tas bija milzīgs pavērsiens uz labo pusi. Pateicoties šiem kursiem un, krusiem, kas sekoja cietumā noziedzības līmenis krasi samazinājā. Cilvēki, kuri tika palaisti brīvībā daudz vairāk arī tur palika. Paši cietumnieki saprata cik ļoti nepareizi viņi bija rīkojušies un skatījās uz dzīvi pa visam savādāk. Vēlāk 1997 gadā tika uzņemta filma par to, kā kursi tika organizēti Indijas cietumos. Zemāk esošajā linkā varat šo filmu arī noskatīties. Filma "Doing Time Doing Vipassana" patiešām ir ļoti emocionāla un ieguvusi ļoti daudzus apbalvojumus. Pateicoties Tihāras cietuma leilajām pārmaiņām, vēlāk Vipassana tika organizēta arī Alabamas cietumā Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī par šo gadījujmu ir uzņemta filma "Dhamma Brothers" Arī šo filmu ir iespējams noskatīties youtobe.
Tas ir apbrīnojami cik spēcīgs ir mūsu prāts un cik ļoti zemapziņa mūs ietekmē. Kā Goenkaji mēdza teikt "May you all be happy, be peaceful"
Jauku dienu
