Vēsturiskas spoku fotogrāfijas16

Lai arī kā nebūtu, bet tas, kā fotogrāfijas tika radītas, bija labi zināms triks jau krietni pirms digitālā laikmeta. Parasti ta bija dubultā ekspozīcija vai saiktas bildes. Jau 1856.g., laiciņu pirms Mumlera fotogrāfijā, sers deivids Brjūsters detalizēti aprakstīja stereoskopisko attēlu uzņemšanu savā grāmatā.

"Izklaides nolūkos, fotogrāfs var mūs aiznest pat uz pārdabiskiem reģioniem. Viņa māksla, kā es jau to esmu citur parādījis, dod iespēju viņam parādīt vienu vai vairākus viņa paša spokainus tēlus, un attēlot tos kā no "zila gaisa" starp ķermeņiem stereoskopiskā attēlā."

Lai vai kā, bet skumjā nepieciešamība pēc šādiem attēliem bija tik stipra, ka cilvēki tam ticēja. Pat ja tas, kas parādījās dārgajā Mumlera bildē, nebija nekas vairāk kā izlpūdusi, neskaidra seja vai gaismas mākonītis.

Alans Murdie, Londonas spoku kluba biedrs, apgalvoja, ka angļu mēdijs un priesteris Viljams Staintons esot izpētījis ap 600 spoku fotogrāfijām uz 1875.g. un atzinis, ka ne vairāk par duci esot, iespējams, pārdabiskas. Kā viņš izteicās, tad esot cilvēki, kas "noturēs lapu un slotu par viņu mirušajiem tuviniekiem." 

1870-tajos gados Mumlera karjera beidzās, jo viņš tika apsūdzēts krāpniecībā. Lai ari spriedums bija attaisnojošs, tas viņu neglāba.