Pasaulē ir tūkstošiem valodu. Daudzas valodas ir izmirušas un to vietā ir radušās jaunas. Pati dīvainākā no visām, kā tiek apgalvots, ir zudusī eņģeļu valoda. Gadsimtu garumā tā ir bijusi zudusi, lai vēlāk tiktu atrasta no jauna un kļūtu par līdz galam neatminētu mīklu.
Stāsts par šo valodu sākās 16. gs. Džons Dī (attēlā) bija okultists, medijs, matemātiķis, astronoms un astrologs. Viņš bija cienījams un godājams Londonas augstākās sabiedrības loceklis, kā arī karalienes Elizabetes I zinātnes padomnieks. Sākumā viņam nebija nekādas intereses par okultajām zinātnēm, bet kopā Edvardu Kelliju 1581. g. nāca klajā ar apgalvojumu, ka pēc gadiem ilgiem mēģinajumiem viņiem ir izdevies sazināties īstiem eņģeļiem, jo viņiem ir izdevies atšifrēt seno būtņu valodu.
Ideja par to, ka eņģeļiem varētu būt kāda īpaša valoda, uz to laiku nebija jauna. Tika uzskatīts, ja izdotos iemācīties šo valodu, tad cilvēki varētu brīvi sazināties ar eņģeļiem iegūstot slepenas zināšanas un īpašas spējas. Dī un Kellijs apgalvoja, ka šo valodu viņiem iemācīja paši eņģeļi, ar kuriem viņi kontaktējās caur spiritiskiem rituāliem. Pēc Dī un Kellija apgalvotā, tad tie, kas zinātu šo valodu, iegūtu pārdabiskas spējas un tas varētu izmainīt Eiropu.
Dī šo valodu nosauca par "eņģelisku", "dievišķīgu runu" un "pirmo Dieva-Kristus valodu". Tomēr to visbiežāk pazīst kā enohiāna valodu. Šajā valodā eņģeļi esot runājuši jau kopš pasaules pirmssākumiem un tā esot bijusi valoda, ko Dievs izmantojis pasaules radīšanā. Vēlāk enohiāna valodā Ādams esot runājis ar Dievu un enģeļiem. Vēlāk Ādams uz enohiāna valodas bāzes esot radījis proto-ebreju valodu. Spiritisko seansu laikā eņģeļi esot pastāstījuši, ka pēdējais cilvēks, kas esot runājis šajā valodā, bija patriarhs Enohs.
Dī un Kellijs izveidoja daudzus pierakstus par šo valodu. Balstoties uz pašu izveidotajiem materiāliem viņi izveidoja Liber Loagaeth grāmatu, kurā ir izskaidrota valodas gramatika un sintakse. Šajā valodā viņiem esot izdevies dokumentēt simtiem sarunu ar eņģeļiem. Dī izmantoja šo alfabētu, lai pierakstītu 48 poētiskas vārsmas ar nosaukumu Claves Angelicae. Tās ir cieši saistītas ar enohiāna maģisko sistēmu un ir par pamatu tam, lai varētu apgūt eņģeļu valodu.
Pētot Dī un Kellija pierakstus pēc daudziem gadiem enohiāna valoda tika atklāta no nauja. To ir pētījuši lingvisti, kas varētu palīdzēt labāk izprast šo mistisko valodu. Ir daudzi atšķirīgi viedokļi par šīs valodas autentiskumu. Daži uzskatīs par vecāko valodu pasaulē, bet lingvistiem tā liekas aizdomīgi līdzīga angļu valodai. Tās rūpīga analīze apliecina, ka, neskatoties uz tās dievišķīgo statusu, enohiāns ir diezgan parasta valoda. Tāpat ir atrastas pazīmes, kas nav raksturīgas dabīgai valodai. Drīzāk tā tika mākslīgi izveidota balstoties uz angļu valodu. Tajā ir papilnam ar anomālijām un vārdiem, kuriem nav nozīmes, toties tie izklausās kā valoda.
Neskatoties uz lingvistu iebildumiem, enohiāna valodu ir popularizējuši oklutiski kā Alisters Kraulijs, Izraels Regardijs un Antons Lavejs. Ironiskā kārtā tā ir kļuvusi par sātanistu rituālos izmantotu valodu.
Ņemot vērā, ka daudzi oriģinālie pieraksti ir zuduši, šo mistisko valodu nav iespējams līdz galam izpētīt. Vai tā patiešām ir zudusi eņģeļu valoda vai arī vienkāršs viltojums, nav skaidrs.
Enģeļi cerams spokus neredz 
