Lai novērstu iespējamās, iedomātās domstarpības starp Skolotāja skolniekiem, ir vērts ieklausīties vardos, kurus cits Blavatskas Skolotājs Mahatma Kut Humi rakstīja vēstulēs A.P. Sinetam:
“Es norādīšu lielāko, galveno cēloni tuvu divām trešdaļām ļaunuma, kas vajā cilvēci kopš šis cēlonis kļuva par varu. Šis cēlonis ir reliģija jebkurā formā un jebkurā tautā. Tas ir dievkalpotāju kasta, garīdzniecība un baznīcas; tas ir tajās ilūzijās, kuras cilvēks aplūko kā svētas, ka viņam ir jāmeklē avots šim ļaunuma kopumam, kas ir dižākais cilveces lāsts un gandrīz pārņem visu cilvēci. Tumsonība izveidoja Dievus un viltus izmantoja iespēju. Paskatieties uz Indiju, paskatieties uz kristietību, islāmu, uz jūdaismu un fetišismu (fetišs - oriģināli objekts, kuram tiek piedēvētas pārdabiskas spējas).
Tā ir krāpšana no priesteru puses, kas ir padarījusi šos Dievus tik briesmīgus cilvēkiem; tā ir reliģija, kas padara viņu par savtīgu fanātiķi, fanātiķi, kurš ienīst visu cilvēci ārpus viņa paša sektas, kas it nemaz nepadara viņu labāku vai augstāk morālu. Tā ir ticība Dievam un dieviem, kas padara divas trešdaļas cilvēces par vergiem saujai tiem, kas viņus krāpj aiz nepatiesa iegansta, ka tos glābj. Vai cilveks nav allaž gatavs pastrādāt jebkāda veida ļaunumu, ja tam sacīts, ka viņa Dievs vai dievi pieprasa šo noziegumu? Brīprātīgie iluziorā Dieva upuri, savu vadoņu nožēlojamie vergi. Īru, itāļu vai slāvu zemnieks badosies pats un piedzīvos savas ģimenes badu un kailumu, lai pabarotu un apģērbtu viņa padri un popu. Divus tūkstošus gadu Indija ir stenējusi zem kastu sloga, un vienīgi Bramīni ir barojušies no tās taukiem, un šodien Kristus un Mahomeda sekotāji griež viens otram rīkles, savu attiecīgo mītu vārdā un to slavai.
Pieminiet to, ka cilvēku ciešanu summa nekad netiks samazināta līdz tai dienai, kad labākā cilvēces daļa nograus Patiesības, morāles un vispārējās mīlestības vārdā, savu nepatieso dievu altārus.”
“Jums tika sacīts, ka mūsu zināšanas ir šīs solārās sistēmas robežās: kā filosofi, kuri alkst palikt šī vārda cienīgi, mes nespējam noliegt vai apstiprināt to, ko jūs saucat par augstāko, visvareno, saprātīgo, kāda veida būtni ārpus šīs solārās sistēmas robežām. Taču, ja šāda eksistence nav absolūti neiespējama, ja vien netiek lauzta dabas likuma vienveidība ārpus šīm robežām, mēs tomēr uzskatām, ka tas ir maz ticams. Lai vai kā, mēs uzsvērti noliedzam agnosticisma pozīciju šajā virzienā, un, cik tas attiecas uz Saules sistēmu, mūsu doktrīna nepazīst kompromisus. Tā vai nu noliedz vai apstiprina, jo tā nekad nemāca vairāk par to, ko zin kā patiesību. Attiecīgi, mēs noliedzam Dievu gan kā filosofi, gan kā budisti. Mēs zinām, ka pastāv planetārie un citas garīgas būtnes, un mēs zinām, ka nav mūsu Saules sistēmā tādas būtnes kā Dievs, nedz personisks, nedz bezpersonisks. Parabrahms nav dievs, bet gan absolūts un negrozāms likums, and Isvara (elkdievība) ir Avidjas (neziņas) un Maijas (ilūzijas) sekas, kas bāzētas uz milzīgiem maldiem. Vārds “Dievs” tika izgudrots, lai apzīmētu nezināmo cēloni tām sekām, kuras cilvēks ir vai nu apbrīnojis vai arī bijies, bez izpratnes par tām. Un, tā kā mēs apgalvojam un esam spējīgi pierādīt to, ko apgalvojam - proti, zināšanas par šo cēloni un cēloņiem, tad mēs esam un paliekam pozīcijā, ka nav Dieva vai dievu aiz tiem.”
Vai maz ir iespējams salīdzināt Agni Jogas sentimentālos, alegoriskos neloģismus ar šo skaudro, vienkāršo patiesību, kas ir nepieejama divām trešdaļām cilvēces? No sh*t.
Bet diskusijas turpinājums starp Agni Jogu un Teosofiju šeit...
