Hei visiem. Labu laiku esmu bijis dikti pasīvs un slinks, taču kosmoss atkal ierodas spoki.lv. Šoreiz par planētām, kuras meklē vēl šobaltdien. Rakstā ir pieminēta Gliese 581 sistēma, kuru sīkāt var apskatīt te - http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Uz-Gliese-581g-varetu-dzivot/445075
Superzeme - nākošās mājas?25
258
1
Svētais Grāls, meklējot ārpus saules sistēmas planētas, būs Zemei līdzīgas planētas atklājums, kas riņķos ap zvaigzni līdzīgi kā Zeme ap sauli. Ar labākiem teleskopiem un tehniku astronomiem būs iespēja aplūkot un noteikt, vai šai aplūkojamā planētā, kas atrodas ārpus saules sistēmas, ir atmosfēra un pat vai uz tās ir kāda dzīvība. Lai gan jau tagad astronomi no savām observatorijām var atrast Zemes lieluma planētas, tikai nosaucot tās par “Superzemi”.
Superzeme ir sauszemes planēta, kas rotē ap attālu zvaigzni. Protams nosaukums Super, tapēc, ka salīdzinot ar mūsu Zemi, tās planētas lielums un masa varētu būs 2 līdz 10 reižu lielāks. Protams, šī sauszeme nebūtu tik liela un masīva kā gāzu giganti. Tas, ka tā ir Superzeme pavisam nenozīmē to, ka tā ir apdzīvojama, vai arī, ka uz tās atrodas tāds pats klimats kā šeit. Šīs Superzemes tikai varētu riņķot ap kādu zvaigzni+ būt apdzīvojamā attālumā no šīs pašas zvaigznes.
Reklāma
Šobrīd zinātnieki strīdās un nav nonākuši īsti pie secinājuma, kā tad definēt jēdzienu – Superzeme. Daži domā, ka planētu varētu tā saukt, ja tai būtu 1-10x Zemes masa, bet citu uzskata, ka tai ir jābūt 5-10x Zemes masas. Pirmā Superzeme, kas bija orbitējošs pulsārs, tika atklāts 1991. gadā. Acīm redzams bija tas, ka tā planēta nebija apdzīvojama. Pirmā Superzeme, nosauksim viņu par planētu”x”, kas rinķoja ap zvaigzni Gliese 876 un tika atklāta 2005. gadā bija šī te “X”. Tika noteikts, ka šai planētai “x” ir 7.5 Zemes masas un tā 1 reizi ap zvaigzne aprotē 2 dienās(Zeme 365/366). Ar tik īsu orbitālo periodu var secināt, ka šī planēta atrodas ļoti tuvu zvaigznei. Temperatūra uz virsmas sasniedz aptuveni 377 grādus pēc Celsija skalas.
Pirmā un protams ne pēdējā Superzeme, kas tika atrasta zvaigznei pietiekoši lielā attālumā, lai varētu uz tās dzīvot, bija Gliese 581c. Tika noteikts, ka tai ir 5 Zemes masas un tās orbītas attālums no zvaigznes ir 0.073 astronomiskās vienības ( 1 astronomiskā vienība ir apmēram attālums no Zemes līdz saulei). Tas ir pārāk tuvu zvaigznei, tāpēc ,iespējams, uz Gliese 581c ir tā saucamais siltumnīcas efekts, kas ir arī uz Venēras. Taču tieši aiz šīs planētas tika atrasta Gliese 581d, kurai ir 7.7 masas un tās orbītas attālums no zvaigznes ir 0.22 av. Zinātnieki domā, ka uz šīs Superzemes, iespējams, pat ir škidrs ūdens.
Pagaidām mazākā Superzeme, kas līdz šim ir atklāta – MOA-2007-BLG-192LB, kas ir 3.3 reižu lielāka kā Zeme, un orbitē apkārt brūnai pundurzvaigznei. Bet droši vien jau drīz šis rekords tiks pārsists, jo “plānētu mednieku” prasmes un tehnika tikai uzlabojas. Visu izšķirs laiks.
Tev patiks šie raksti
