Pirmo reizi tulkoju tik garu tekstu no angļu valodas, ja kādam patiks , pārtulkošu vēl kādu stāstu.:) [ Zinu , ka gramatika varētu klibot, bet centos vismaz saprotami rakstīt un tulkot.]
Emīlija pieteicās uz istabu kopmītņu pagrabā , tiklīdz saprata, ka būs jāmācās visu nakti , lai sagatavotos gaidāmajam noslēguma eksāmenam.
Viņas istabas biedrene Dženna parasti agri gāja gulēt, tādēļ viņa sakravāja visu , kas, viņasprāt, būs vajadzīgs un devās uz pagraba istabu mācīties , mācīties un vēlreiz mācīties. Bija pulkstens divi naktī , kad viņa saprata , ka ir aizmirsusi vienu no mācību grāmatām istabiņā, uz savas gultas. Ar dramatisku nopūtu , viņa piecēlās un lēni pa kāpnēm uzkāpa līdz savai istabiņai , kas atradās kopmītņu trešajā stāvā.
Garajā gaitenī spīdēja spožas gaismas , vecie dēļi čīkstēja zem viņas kājām. Viņa sasniedza savu istabiņu un vēra vaļā durvis cik vien klusi spēdama, atvērdama durvis tikai tik plaši , lai varētu tikt iekšā pa spraugu , tā viņa rīkojās , lai nepamodinātu savu istabas biedreni ar gaiteņa spožajām gaismām.
Istaba bija piepildīta ar savādu metālisku smaržu. Viņa nedaudz sarauca pieri un caur visu viņas ķermeni izskrēja šermuļi. Viņai šķita, ka kāds tumsā viņu vēro, taču nosprieda , ka tas ir tikai dēļ pārguruma, prāts sāk izspēlēt dažādus trikus ar viņu.
Viņa dzirdēja kā Dženna otrā istabas gala smagi elpo , it kā būtu skrējusi pirmstam. Viņa nodomāja, ka Dženna būs saslimusi ar iesnām, nedēļā pirms noslēguma eksāmeniem.
Viņa līda gar sienu līdz sasniedza savu gultu , taustoties segu pārvalkos pēc savas vestures grāmatas viņa izdzirdēja pilienu skaņu. Emīlija klusu nopūtās , un pie sevis nodomāja ; “ Santehniķim būs jāatnāk salabot izlietne.. atkal.”
Paņēmusi grāmatu , cik vien klusi spēdama, viņa gāja ārā no istabas.
Atvieglota, ka klusi izķluva no istabas viņa steidzās atpakaļ lejā, apsēdās pārbāztā krēslā un mācījās līdz 6 no rīta. Viņa beidzot nolēma , ka pietiks mācīties. Nodomāja , ka ja tagad uzietu augšā uz savu istabiņu, varētu vēl pāris stundas pagulēt pirms eksāmena , kas plānots 9 .
Emīlija lēni vēra vaļā durvis,lai nepamodinātu Džennu , caur logiem istabā iespīdēja pirmie saules stari. Un atkal istabu bija pārņēmusi šī metāliskā smaka. Brīdi vēlāk viņa ieraudzīja , kas šeit bija noticis. Dženna bija sēdus atspiedusies pret tālo sienu , viņas kakls bija pārgriezts un viss nakts krekls bija vienās asinīs. Divi pilieni tecēja no ar asīnim piesūkušās segas, tā bija pilienu skaņa,ko bija dzirdējusi naktī. Emīlija sāka kliegt, viņai iestājās panika. Šo troksni dzirdot saskrēja daudz cilvēku no apkārtējām istabiņām. Pēc kāda brīža viens no viņas draugiem ar trīcošu pirkstu parādija uz sienu , kur bija attēlots , kas briesmīgs, ieraugot šo skatu Emīlija noģība.
Virs Emīlijas gultas ar viņas istabas biedrenes asinīm bija uzrakstīts – Vai neesi priecīga , ka vakarnakt neieslēdzi gaismu ?
