Garie ziemas vakari ir īstais laiks, lai draugu kompānijā pastāstītu kādu spoku stāstu vai reālu piedzīvojumu no savas dzīves, kas pārējo klausītāju asinīm kaut uz mirkli liek bailēs sastingt. Cik tajos izdomas, cik patiesības? Vai spoki ir tikai optisks māns un cilvēka iztēles radīti māņi? Daudzi teiks – tās ir muļķības –, bet citi, kas paši saskārušies ar dīvainiem trokšņiem nakts tumsā, nezināmu garu klauvēšanos pie durvīm un priekšmetu kustēšanos, kļuvuši par dedzīgiem paranormālo parādību aizstāvjiem. Ne velti šai tēmai, gluži tāpat kā "lidojošajiem šķīvīšiem", veltītas neskaitāmas lappuses internetā un daudz dažādu rakstu informācijas līdzekļos. Arī Jelgavā ir vairākas vietas, kurām ir savs spoks.
Spoku un rēgu iemīļotākā vieta nenoliedzami ir vecas pilis un muižas. Lai gan Jelgavā un rajonā to ir visai maz, vismaz par dažām tiek stāstīts ne viens vien spoku stāsts. Pārsvarā mistiskās parādības manījuši tuvējie iedzīvotāji, bet daudzi stāstus par tām dzirdējuši no paziņām un saviem senčiem.
Pils dāma mīl klusumu
Ap Jelgavas pili apvijusies ne viena vien leģenda, teika un arī spoku stāsts, un ilggadējie tās darbinieki apgalvo – esam redzējuši pils spoku. Reiz kādu remontstrādnieku, kas strādājis uz stalažām, pēkšņa spoka parādīšanās princeses apveidā tā pārbiedējusi, ka jaunais vīrietis kāpies atpakaļ, nokritis no stalažām un nosities. Tiesa, vēsturisku apliecinājumu šim faktam, kas noticis vairāk nekā pirms pusgadsimta, tā arī nav izdevies atrast. Baltu, dūmakā tītu dāmu reizēm gadoties ieraudzīt tiem, kas klusumā pēc ballēm staigā pa pils koridoriem. "Spoks" gan esot bailīgs un, kad tam pieejot tam tuvāk, izzūdot, bet daži zinošākie stāsta – tas notiekot tāpēc, ka rēgs esot pils princese, kurai ar varu gribēja piespiest precēties, bet viņa – kautrīgais bērns –, nespēdama ar to samierināties, padarīja sev galu.
Vismistiskākā vieta Jelgavas pilī esot tās augšstāva ziemeļaustrumu daļa, kur atrodas Ķīmijas katedra un LLU bibliotēkas lasītava. Tur manīts kāds aizdomīgs tēls, kas studentiem un mācībspēkiem sekojot, apāvis kājās čībiņas. Visai bieži dzirdēta arī mēbeļu pārstumšana telpās, kur neviens neatrodas. Savukārt vēl citi manījuši elegantu kungu, kas izskatījies kā no vismaz gadsimtu senām gleznām izkāpis.
Bramberģes mednieks meklē suni
Bramberģes iedzīvotāji zina stāstīt par spocīga izskata vīru, kas, tērpies mednieka drēbēs, reizēm, it sevišķi pelēkos rudens vakaros, manāms blakus Bramberģes muižai. Vīrs ejot pāri upei, kur kādreiz bijis tilts, taču tagad nekā nav. Upes vidū rēgs apstājoties un svilpjot saucot savu suni. Reizēm viņš arī kliedzot suņa vārdu, taču līdz šim nevienam neesot izdevies saprast, kā tad dzīvnieku sauc.
Šim "spokam" izskaidrojumu vietējie iedzīvotāji meklē teiksmā, kas stāsta par muižas kungu – lielu medību piekritēju. Bieži vien viņš tā aizrāvies ar medībām, ka mājās nerādījies vairākas dienas. Vienā reizē muižkungs neesot atgriezies vairāk nekā nedēļu, tāpēc kalpi sūtīti to meklēt. Visbeidzot muižkungs atrasts mežā samircis, saplēstām drēbēm, bez ieroča un dīvaini mirdzošām acīm. Ārsts vēlāk secinājis, ka mednieks sajucis prātā. Tik daudz izdevies noskaidrot, ka viņa suns aizskrējis pakaļ kādam skaistam dzīvniekam, kas savukārt sekotājus ievilinājis meža biezoknī. Suns pazudis bez pēdām, bet muižkungs vairs nespējis tik laukā no meža.
Sāpju vaidi automašīnā
Visai dīvains piedzīvojums gadījies kādam jelgavniekam, kas nopircis lietotu automašīnu. "Es līdz tam neticēju spokiem un gariem, taču pēc šā notikuma sapratu – esmu maldījies," uzskata vīrietis. Īsu brīdi pēc mašīnas iegādes tās jaunais saimnieks, braucot vēlā vakarā mājās, izdzirdējis sāpju nopūtu un vaidus. Iesākumā licies, ka tie skan no radio, taču, to izslēdzot, nekas nav mainījies. Kad vīrietis vaidus dzirdējis vēl vairākus vakarus pēc kārtas, viņš sabijies ne pa jokam un nolēmis noskaidrot kaut ko par šīs automašīnas pagātni.
Izrādījies, ka spēkrats pirms kāda laika cietis avārijā, un tajā bojā gājusi sieviete. Arī tās nākamais īpašnieks dzirdējis vaidus un tāpēc atbrīvojies no mašīnas salīdzinoši īsā laikā. Paranormālo parādību pētnieki stāsta, ka parasti trokšņi brīdinot jauno īpašnieku un vislabākais ir, tos izdzirdot, no auto atbrīvoties. Nekad nevar zināt, vai tie nevēsta nākamo nelaimi.
***
Reāls piedzīvojums
Elīna, 28 gadi: Pagājušajā vasarā braucu no Jelgavas uz Liepāju. Bija pēcpusdiena, un pēkšņi saules staros pretējā braukšanas joslā ieraudzīju ģimeni – divus pieaugušos ar bērnu pie rokas. Viņiem strauji tuvojās automašīna, kas visus trīs notrieca, aizsitot pa gaisu vairākus metrus. Es tik vien varēju, kā iekliegties, par ko savukārt bija izbrīnīti mani līdzbraucēji. Izstāstīju viņiem redzēto, bet viens no draugiem pastāstīja, ka tā šajā vietā esot parasta parādība, jo pirms dažiem gadiem tur tiešām notriekta ģimene. Visbiežāk rēgus varot redzēt saulainās pievakarēs, kad tie parādoties no dūmakas.
