Spoki29

Vinčesteras Noslēpumu māja. 19.gs beigās misis Sāra Pārdija Vinčestera reizē ar mantojumu - bagātību no Vinčesteras ieroču firmas - saņēma arī vainas apziņas smagumu. Kad nomira Sāras vīrs, kāds medijs viņai pateica, ka ar šiem ieročiem nogalināto gari nespēj rimties. Vienīgais līdzeklis, lai gūtu mieru esot uzcelt māju un atstāt to nepabeigtu. 1884. gadā misis Vinčestera nopirka kādu fermera māju Sanhosē un nolīga vairākas celtnieku brigādes, kas 38 gadus līdz pat sievietes nāvei strādāja pie savdabīgā ēkas projekta. Viņi uzbūvēja plašu, ekscentrisku savrupmāju ar 160 istabām un 40 kāpnēm(dažas no tām neved nekur), 1257 logiem un 467 durvīm(dažas veras pret sienu). Nav skaidrs via mājā patiešām spokojās, taču Sāra bija pārliecināta par to un bieži sarunājās ar spokiem.

Spoku pilis. Londonas Tauers. Londonā, Apvienotajā Karalistē, pie Temzas upes atrodas 11. gadsimtā celtais Tauers, kas iespējams ir viena no spokainākajām vietām zemes virsū. Tauera pagrabos tikuši ieslodzīti tūkstošiem cietumnieku, ieskaitot karaļus karalienes, ķecerībā apsūdzētos. Spīdzināšanas un nāvessodi šeit bija ierasti notikumi. Aristokrātijas pārstāvjiem galvas nocirta Zaļajā tornī, bet parastajiem ļaudīm Torņa kalnā ārpus Tauera, turklāt viņu galvas tika uzdurtas uz pīķiem par brīdinājumu citiem.

Spoki Tauerā. Tad nu nav nekāds brīnums, ka Tauerā dažkārt dzirdami kliedzieni, raudas un soļu dipoņa un reizi pa reizei uzrodas kāda nemiera dzīta parādība. Sargi ir ziņojuši par lidojošiem akmeņiem, par milzīga cirvja ēku virs Zaļā torņa, par bezgalvainiem rēgiem. 1815. gadā kāds Tauera sargs piedzīvoja kolapsu un nomira pēc tam, kad viņu bija pārbiedējis milzīga brūna lāča rēgs.

Versaļa. Francijā, netālu no Parīzes, uz Versaļas pilij piederošām zemēm atrodas Mazais Trianons, kurā redzamas dažādas noslēpumainas parādības. Agrāk fiksētās ziņas par spoku parādīšanos saglabājušās no 19. gs beigām, bet visjaunākie spoki iespējams biedē apmeklētājus vēl šodien. Par šajā pilī notiekošo ir sarakstīta 1911. gadā iznākusī grāmata Piedzīvojums. Arī citi Mazā Trianona ir piedzīvojuši ko līdzīgu. Daudzi redzējuši kādu sievieti - tiek uzskatīts, ka tā esot pati Marija Antuanete. Savukārt citiem parādījušies strādnieki 18.gs apģērbā, bet tiem fonā bijis mežains apvidus un mājas kas jau 200 gadus vairs nepastāv. Šķiet ainava kāda tā bija pirms Franču revolūcijas, atgriežas lai iespokotos tagadnē. Bet varbūt novērotāji uz brīdi nonāk pagātnē?

Spoki kaujas laukos. Atbalsis Djepā 1951. gada augusta naktī kādu sievieti, kas bija apmetusies mazā ciemā Pijā, netālu no Francijas pilsētiņas Djepas, pamodināja sprādzienu skaņas. Taču tās bija tik vājas un šķita esam tik tālu, ka sieviete atkal aizmiga un par dzirdēto aizmirsa. Pēc dažām dienām šīs pašas sievietes un viņas brāļasievas naktsmieru iztraucēja neiedomājama kņada. Abas sievietes izgāja uz balkona un, lai gan neko neredzēja, skaidri dzirdēja vīru balsis, uzbrukumā zemu lidojoša lidaparāta rūkoņu un smagās artilērijas grāvienu virkni. Tonakt šajā ciematā nenotika pilnīgi nekas, taču 1942. gada 19. augustā, Otrā pasaules kara laikā, sabiedrotie Djepā bija veikuši vērienīgu un graujošu uzlidojumu vācu spēkiem. Kaujas iznākums bija liels skaits kritušo un minimāli ieguvumi, iespējams, tieši tādēļ baisie cīņas trokšņi izlauzās līdz mūsdienām.

Kalodenas kauja. Pēdējā lielākā kauja uz Britu zemes tika izcīnīta 1746. gada 16. aprīlī Dramosijas tīrelī (Tagad Kalodena) pie Invernesas. Vienā pusē cīnījās Skotijas kalnieši , bet viņu pretinieki daudz lielākā skaitā bija angļu un skotu karaspēks. Kalniešu sagrāve nozīmēja karaļa Džeimsa piekritēju sacelšanās galu. Princis bija viens no retajiem kam izdevās izglābties. Pēc daudziem gadiem šī kaujas lauka tuvumā ir dzirdēta zobenu šķinda un mirstošo kliedzieni un ir redzētas parādības – soļojoši kalnieši un asiņaini līķi.

Pulaski forta rēgi 1862. gadā Pulaski fortā pie Savannas pilsētas Džordžijas pavalstī ASV noritēja viena no Amerikas pilsoņu kara kaujām. Taču tā bija vienpusēja cīņa. Konfederātu karaspēks bija pārliecināts, ka viņu forts ir neieņemams, bet uzbrūkošā federālā armija parādīja pretējo. Pēc 24 stundām forts padevās. Ja tā nebūtu noticis, daudzi kareivji būtu gājuši bojā. Tomēr padošanās bez cīņas kareivjiem acīmredzot bija drausmīgs pārdzīvojums, un, iespējams, tieši tāpēc daudzi tā arī nespēja aiziet viņā saulē – fortā joprojām klīst rēgi un skan noslēpumaini soļi.

Spoki uz ceļa.. Braukt pa vientuļu ceļu naktī – it sevišķi tālu laukos, kur nav redzamas citu automobiļu ugunis vienmēr ir mazliet baisi. Bet, ja kāds necilvēcisks radījums parādās mašīnas priekšā, vai vēl ļaunāk, tās iekšpusē, bailes pārvēršas panikā. Baiso stāstu vidū viens no populārākajiem ir stāsts par spoku autostopētāju. Spoki autostopētāji Par tiem dzirdēts visā Eiropā un Savienotājās Valstīs – par autostopētājiem kas šķiet gluži cilvēcīgi līdz brīdim, kamēr tie izgaist. Taču ne visi stāsti ir vienlīdz ticami. Ja pētnieki nespēja uziet nevienu autovadītāju, kurš būtu uzņēmis savā mašīnā šādu savādu pasažieri, un ja piesakās tikai cilvēki, kas dzirdējuši, ka kādam tā gadījies, tad šie notikumi, ļoti iespējams ir tikai mīts. Tomēr ziņojumu par izgaisušiem stopētājiem ir gana daudz – vai tie visi būtu izdomājumi? Šajos stāstos autovadītājs parasti apstājas, lai paņemtu savā automašīnā kādu kājāmgājēju – bieži vien tā ir v vientuļa meitene. Viņa pasaka savu adresi un jautri tērzē gandrīz visu brauciena laiku. Kad auto apstājas, meitene klusē, bet, kad vadītājs pagriežas pret meiteni, lai atvadītos, viņš ierauga, ka mašīnā neviena nav. Turpmākie meklējumi meitenes nosauktajā adresē parasti ir neauglīgi. Tikai dažkārt atklājas, ka līdzīga izskata meitene pirms dažiem gadiem tikusi nogalināta uz šī ceļa. * Norvēģijā spoku iecienītākās vietas tiek norādītas ar speciālu ceļa zīmi un cilvēki tās labprāt apmeklē.