Spoki29

Motmens. Motmeni ir redzēti Krievijā, ASV un Lielbritānijā, bet leģendas par līdzīgiem radījumiem klīst daudzās pasaules valstīs. Šīs būtnes parādās reti, bet ir šaušalīgas. Tām, kā tiek stāstīts ir pelēks, ļoti garš, cilvēka augumam līdzīgs ķermenis. Seja nav skaidri saskatāma, bet acis kvēlo sarkanas. Liecinieki saka, ka motmenu acis izstaro neizskaidrojamu, asinis stindzinošu auru. Nobiedējušas autovadītāju, šīs būtnes piepeši atpleš milzīgus, ādainus spārnus un uzlido stāvus gaisā. Ļoti iespējams, ka dažos gadījumos šīs būtnes patiesībā ir lieli putni – gārņi, ērgļi, pūces ar platu spārnu pletumu un klusu lidojumu -, bet krēslā vai mēness gaismā noturētas par pārdabiskām parādībām. Bet kā ar visiem pārējiem gadījumiem?

Spoki jūrā. Spoku kuģi, kurus vada rēgu apkalpes, mēdz burāt atklātā jūrā, turklāt parasti tie ir redzami vētras laikā. Dažkārt šie kuģi, šķiet, atkārto savu pēdējo braucienu, [pirms bangas vai klintis tos iznīcināja, bet jūrniekus noslīcināja jūrā. Vēl citi spoku burinieki esot apkļauti atriebīgiem, nolādētiem gariem, kas tiecas izraisīt nelaimi un pazudināt ikkatru kuģi, kura apkalpe tiem pievērš uzmanību.

Klīstošais Holdanietis. Viens spoku kuģis tomēr ir pazīstamāks par citiem. Tas ir 17.gs. holandiešu tirgotāju kuģis, kāda brigantīna, kas traucas par viļņiem pilnās burās par bezvēja laikā, dažkārt pārdabiskas gaismas ieskauta. Leģenda vēsta, ka holandiešu kuģotāji iekļuvušo nelaimē, pūloties apbraukt bēdīgi slaveno Labās Cerības ragu Dienvidāfrikā. Vieni stāsta, ka kuģa kapteinis Hendriks van der Dekens atteicies meklēt patvērumu ostā, citi – ka to neļāvusi vētra, tomēr vairums uzskata, ka kapteinis zvērējis apbraukt zemesragu, pat ja viņam būtu jāburā līdz pastardienai. Un šķiet, ka tieši to van der Dekens tagad ir spiests darīt. Dažkārt viņš cenšas piebraukt cieši klāt kādam kuģim, lai it kā nodotu vēstules, taču neviens, kas tās pieņēmis, neizdzīvo. Patiesībā nolādētā kuģa ieraudzīšana vien jau ir ļauna zīme. Klīstošā Holadnieša parādīšanās ir reģistrēta daudzu kuģu žurnālos. Šo kuģi redzējuši Adatas raga bākas uzraugi, britu princis Džordžs, karalis Džordžs V, romānu Nežēlīgā jūra un Kapteinis autors Nikolass Monserats, kā arī romānu Jaunā meža bērni un Spoku kuģis autors kapteinis Frederiks Marjats.

Skeletu kuģis. Liberia Nos arī ir holandiešu spoku kuģis, kas mēdz piepeši parādīties un pilnās burās traukties pa viļņiem. Visa šī kuģa apkalpe ir skeleti – sākot ar kapteini pie stūres un beidzot ar to, kurš sēž novērošanas platformā. tāpat kā Klīstošais Holandietis, arī Libera Nos ir viens no sodītajiem kuģiem, kuri nolemti mūžīgai burāšanai pasaules okeānos, vai vismaz tik ilgai klejošanai jūrās, līdz apkalpes locekļi nožēlos savus grēkus un lūgs piedošanu debesīm. Kuģa nosaukums Libera Nos tulkojumā nozīmē Atbrīvojiet mūs!; varbūt šie vārdi patiešām neskan kā lūgums.

Palatīnas ugunis. Palatīnas ugunis, kuras redzamas starp Bloka salu un Rodailendu ASV austrumu krastā, spoži uzliesmo un tad izgaist jūrā – it kā kuģis būtu aprīts ugunsgrēkā un nogrimis. Par šīs spokošanās cēloņiem ir pretrunīgas liecības. 1738.g. kāds kuģis, kas veda imigrantus no Pfalcas (tagad Reizeme-Pfalca Vācijā), avarēja un tika izskalots krastā. Par tālāko nav vienprātības. Daži teic, ka pasažieri tikuši izglābti, bet citi apgalvo, ka salinieki viņus noslepkavojuši un pēc tam nodedzinājuši pašu kuģi.