Sveiki, dārgie spocēni, šajā burvīgajā rītā.
Nepazīstu nevienu cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis par spokiem - mirušo cilvēku dvēselēm, kuras uzturās uz šīs pasaules, jo tos kāds še vēl tur. Citiem, protams, tas ir kārtējais bullcraps, cilvēku fantāzijas lidojums, kad ne aiz kā darīt un šmakovkas pilnajām acīm visādi bubuļi rēgojas, citam atkal tas ir tikai mīts, bet citi saka, ka ir saskārušies ar pasauli otrpus mūsu priekškaram. Teikšu godīgi, arī es ar kaut ko tādu esmu saskāries, nu vismaz, man tā liekas... Bet kas ir šī būtnes patiesībā, kas notiek pēc nāves? Par to varēsiet lasīt zemāk, jeb izlasīsiet pāris interesantas teorijas šai sakarā.
Spoki - iztēles auglis vai būtnes citā laikā?32
411
2
Enerģija.
Es domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka viss mūsu Visums sastāv no enerģijas. Arī cilvēks pēc būtības ir enerģija, kura pārklāta ar fiziksu matēriju. Un jau ir novērots, ka pēc nāves cilvēks izdala noteiktu enerģijas daudzumu un atceramies fiziku - enerģija kā tāda nekur nevar pazust vai izgaist. Zinātnieki uzskata, ka šī enerģija no miruša cilvēka kaut kur 'ceļo' pa pasauli vai arī uzturās vietā, kur ir notikusi šī enerģijas izlāde. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka šī enerģija ir spējīga meterilizēties uz kādu laiku, to piesaista dzīvā enerģija. Ir tādi, kuri uzskata, ka šī enerģija materilizējas vietās, kur ir notikusi visspēcīgākā enerģijas izlāde, kur ir notikusi kāda katastrofa vai kas tāds, piemēram, Vācijas koncentrācijas nometnēs, pamestās psihiatriskajās klīnikās vai sanatorijās. Tomēr tas nevar izskaidrot to, kāpēc ir tādi cilvēki, kuri ir spējīgi redzēt šo 'enerģiju' un pat spēj kontaktēties ar šiem cilvēkiem un ir tādi, kuri tos neredz un neizjūt vispār.
Atmiņas.
Tad nākamā teorija, kas tad īsti var būt spoki, pieņem, ka spoki patiesībā ir mirušo cilvēku atmiņas, saprāts, kas paliek izplatījumā, pamet smadzenes enerģijas veidolā. Un šeit atkal ir jāatgriežas pie pirmās teorijas. Šīs teorijas piekritēji uzskata, ka cilvēka saprāts, kas pārtapis enerģijā, var materilizēties, tikai ar gadiem šis 'saprāts' izgaist, izšķīst izsplatījumā. Un tākā šī arī ir enerģija, tad to piesaista cita enerģija, dzīvā vai mirusī, bet to piesaista un tā kļūst stiprāka un parādās spēja parādīties, veikt noteiktas kustība un pat fiziski mijiedarboties ar reālo pasauli.
Reklāma
Laika izkropļojums.
Un ir arī tāda teorija, kuras piekritēji uzskata, ka skatoties uz mirušajiem, mēs patiesībā skatamies pagātnē, brīdī, kad notiek šis notikums, brīdī, kad cilvēks ir dzīvs un beidzot nomirst. Kā šī teorija darbojas? Teorētiķi uzskata, ka vietām uz šī planētas laika matērija ir ļoti trausla, daži notikumi ir notikuši uz ģeotermālajiem lūzumiem, kuros tad arī visbiežāk novēro paranormālas parādības ( spoki, NLO, būtnes no paralēlajām pasaulēm utt. ) un vietā, kur laika matērija ir diezgan trausla, cilvēki ir spējīgi ieraudzīt kādu negadījumu vai katastrofas upurus. Piemēram uz šosejām, kur notikusi kāda autoavārija, autovadītāji saka, ka konkrētā laikā ir redzējuši kā parādās automašīna, kura izgaist un seko kliedzieni un sirēnas. Atceros vienu stāstu par kaut kādu pašnāvnieku tiltu ( ASV, laikam ), kur autovadītāji regulāri naktī redz meiteni baltā kleitā, kura stopē uz tilta. Autovadītāji paņem meiteni mašīnā, viņa pasaka, kur viņai vajag un viņi brauc. Tikko autovadītājs šķērso tiltu, meitene izgaist. Tur izrādijās, ka meitene tika izvarota un nogalināta pēc tam, kad tika paņemta mašīnā. Tas liek domāt, ka cilvēks var sekot līdzi kādam konkrētam brīdim cilvēka dzīves pēdējā brīdī un tas atkārtojas atkal un atkal, kā tāda iesprūdusi fotofilmiņa. Un vietām šī matērija ir tik trausla, ka otrpusē esošais mironis ir spējīgs kontaktēties un fiziski ietekmēt kādu otrā pusē... Tomēr šai teorijai ir nepilnības. Ja tas, ko mēs redzam un noturam par spoku, patiesībā, ir iestrēgusi laika filmiņa, tad atkal, kāpēc ir cilvēki, kuri redz to, ir tādi kuri neredz? Un kāpēc, piemēram, tas visaktīvāt notiek naktī, nepavisam nesakrītot ar laiku, kad traģēdija ir notikusi? Un kāpēc ir dzirdēti stāsti, ka šis cilvēks apzinās savu nāvi, bet tik un tā staigā pa šo pasauli?
Paralēlās pasaules.
Esam tikuši līdz šī raksta kulminācijai un pabeigsim to ar teoriju par paralēlajām pasaulēm.
Fiziķu pasaulē valda uzskats, ka mūsu realitāte nav vienīgā, pastāv vēl simtiem alternatīvo mūsu pašu realitāšu un katra mūsu darbība rada jaunas alternatīvās realitātes ar citu iznākumu vai darbību secību. To savā laikā izvirzīja jau Alberts Einšteins un pirms viņa arī atradās cilvēki, kuri uzskatīja, ka katram no mums ir vismaz viens dubultnieks kaut kur citā Visumā, tādā pašā pēc savas būtības. Un tad kāpēc ar šo teoriju nepaspekulēt saistībā ar spokiem? Tātad, ir teorija, kura vēsta, ka kaut kur ir notikusi laika un telpas plaisa ( pa visam maziņa ) un tajā iesūcas cita Visuma kaut kas mūsu pasaulē. Un šis kaut kas ir paralēlās pasaules notikums ar traģisku iznākumu. Jautājums - ja pastāv vismaz viena alernatīvā realitāte, tad tai taču vajadzētu būt tik pat vecai un tādā pat laika tecējumā kā mūsu planēta. Nevar pastāvēt alternatīvais Visums ar notikumiem, kas notikuši pirms 10 vai 20 kaut vai 200 gadiem. Pat ja tāds ir, kāds mūsu Visumam ar to ir sakars, jo pēc idejas, tad šis ir alternatīvais cilvēks kādam no mūsu realitātes cilvēkiem. Viņu nāvēm ir jābūt atšķirīgām, vai arī viens var nomirt, otrs nevar, viens var būt bagāts un otrs nabags, bet ziņas par šo mūsu pasaules cilvēka alternatīvo kopiju ir pieejamas. Jautājums, kā tas ir iespējams? Šī ir ļoti sarežģīta teorija bez zinātniska pamatojuma.
-----------------------------------------------???--------------------------------------------------------
Nu ko, tas nu arī viss. Teoriju par Paradīzi un Elli, par pazudušām dvēselēm un Dievu es te nebāzu, jo 1) to jau pat mazi bērni zin 2) tas ir vēl debīlāk, nekā visas šeit esošās teorijas. Pasaku uzreiz, ka šī ir tikai TEORIJAS, vietām ir zinātnisks pamatojums, vietām ir kaut kādu fanātiķu un sazvērestības teorētiķu savārstījums. Un jūsu pašu izvēlē ticēt tādu lietu eksistencei vai nē! Jauku dienu!:)
Tev patiks šie raksti
