Slavenākā neatrisinātā slepkavība - Melnā Dālija.12
Elizabete Šorta dzimusi Masačūsetsā. Viņa uzauga un dzīvoja Medfordā un izstājās no skolas 16 gadu vecumā. Viņa bija trešā no piecām meitām vecākiem - Kleo Šortam (Cleo Short) un Fēbei Maei Savjerei (Phoebe Mae Sawyer). Dēļ problēmām ar astmu un bronhītu, Elizabete ziemas laikā tika nosūtīta dzīvot uz Džeksonvillu (Jacksonville), Floridā. Viņa dabūja viesmīles darbu un pavadīja tur nākamos trīs gauds aukstajos mēnešos. 19 gadu vecumā viņa devās uz Vallejo, Kaliforniju, lai dzīvotu kopā ar savu tēvu. Pēcāk viņa pārcēlēs uz Santa Barbaru, kur viņa tika arestēta 23.septembrī, 1943. gadā, par alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū. Pēc aresta viņa tika nosūtīta atpakaļ uz Medfordu.
(bildē ar savu māti)
Drīz vien viņa pārvācās atpakaļ uz Floridu, neregulāri apmeklējot Masačūsetsu. Floridā Šorta satikās ar majoru Metjū Maiklu Gordonu junioru (Matthew Michael Gordon), apbalvotu ASV armijas gaisa spēku virsnieku, kuram tika piešķirta 2. gaisa spēku komanda, lai apmācītu un izvietotu Ķīnas Birmas Indijas (CBI) militārās operācijās. Elizabete draugiem stāstīja, ka Metjū uzrakstīja viņai vēstuli no Indijas, ierosinot laulību, kamēr viņš atgūstas no ievainojumiem, kas gūti no lidmašīnu katastrofas.
Viņa pieņēma ierosinājumu, bet diemžēl, Gordons nomira otrajā lidmašīnas avārijā 10. augustā, 1945. gadā, pirms viņš varētu atgriezties uz ASV. Vēlāk viņa visi pārspīlēti stāstīja, ka viņi bijuši precējušies, un ka ir bijis kopīgs bērns, kurš nomira.
(bildē Elizabetes mīļotais)
Viena no slavenākajām neatrisinātajām noziedzībām divdesmitajā gadsimtā ir 22 gadus vecās Elizabetes Šortas (Elizabeth Short) slepkavība. Viņas mirstīgās atliekas tika atrastas Losandželosā, 1947.gadā 15.janvārī. Viņa bija smagi sakropļota, ķermenis sadalīts pa daļām. Viņas slepkavību nevarēja atrisināt, jo pats slepkava ar policiju spekulēja, aizsūtot izmeklētājiem vēstuli ar līmētiem burtiem, sievietes dzimšanas apliecību, adrešu grāmatu un sociālās apdrošināšanas karti. Tie visi bija samērcēti benzīnā, lai neatklātu pirkstu nospiedumus. Tas policiju maldināja un aizdomas bija visdažādākās. Ir daži pierādījumi, kas liecināja, ka Elizabeti nogalināja 1930. gada Klīvlendas slepkava, kas sevi dēvēja par "Kingsburijas miesnieku" (Butcher of Kingsbury). Slepkava bija nogalinājis vismaz duci cilvēku starp 1935.-1938. gadam, sadalot savu upuri gabalos un nocērtot galvu, kuru kaut kur bija nometis vai paslēpis, daudzas galvas nemaz netika atrastas. Šo lietu izmeklēja Eliots Ness (Elliot Ness). Nesam šķita, ka viņš ir atradis īsto "miesnieku", bet šis cilvēks nomira gadu pēc ievietošas psihiatriskajā slimnīcā. Nevienu pierādījumu nespēja pierādīt pret aizdomās turamo "miesnieku".
Citi pieņēmu uzskata, ka aizdomās turamie ir:
Dr. Valters Bailijs (Walter Bayley), kurš pazina Elizabetes vecāko māsu Virdžīniju. Bija teorija par to, ka Bailijam ir deģeneratīva smadzeņu slimība, kuras simptomi ir vardarbīgas domas un uzvedība. Zināms ir tas, ka tieši tas bija laiks, kad Elizabetei bija problēmas ar naudu. Ir zināms arī tas, ka Elizabete nav bijusi kautrīga pat lūdzot kādam naudu un, ka viņa patstāvīgi ir pārvākusies - no vienas dzīvesvietas uz otru. Iespējams, ka viņa sazinājās ar Dr. Bailiju, ķirurgu, kurš bija specializējies amputācijā. Elizabete bieži vien izdomāja stāstiņus, lai tikai kāds iedotu naudu, piemēram, šņukstot stāstīja, ka viņas vīrs ir miris Otrā pasaules karā laikā. Patiesībā viņai bija mīļākais, kurš patiešām gāja bojā karā un no kura viņa nav varējusi palikt stāvoklī. Pastāv hipotēze, ka, tā kā viņš bija ārsts, viņš redzēja cauri Elizabetes meliem un par to sadusmojās. Policija un psihologi ir vienisprātis, ka slepkava ir turējis uz viņu dusmas diezgan ilgu laiku.
Valteram bija dēls, kurš bija nosaukts par Valteru junioru un viņš gāja bojā autoavārijā. Var jau būt, ka tā ir nejaušība, ka Valtera dzimšanas diena ir 14.janvārī, dienu pirms tika atrasts Elizabetes līķis. Klīda baumas, ka Valteram junioram patika klauni, kas iespējams izskaidro ņirgāšanos par izmeklētājiem.
Atgriežoties pie pirmā aizdomās turamā. Pēc nežēlīgi noslepkavotiem vismaz 13 cilvēkiem, visi ar nocirstām galvām, Francis Svīnijs (Francis Sweeney) bija uz brīvām kājām pateicoties viņam brālēnam Marinam Svīnijam (Martin Sweeney), kurš bija politiķis. Viņš bieži sūtija Eliotam Nesam vajājošas vēstules, līdz viņš atzina sevi par garīgi slimu. Reiz vēstulē viņš minēja, ka viņš ir bijis "saulainajā Kalifornijā" un "jutās slikti par darbībām ar jūrascūciņām, bet zinātnei ir progress!" Ļoti iespējams, ka tas ir saistīts ar kādu no slepkavībām.
Stīvs Hodels (Steve Hodel) esot pensionēts Losandželosas slepkavību detektīvs, apgalvoja savā 2003. gada grāmatā "Black Dahlia Avenger", ka viņš ir uzskatījis, ka slepkava bijis "Melnās Dālijas" tēvs. Hodels uzskatījas, ka viņas tēvs viņu spīdzināja, sita un nogalināja toreizējā dzīvesvietā. Vietu pētījuši "spoku mednieku", kuri teikuši, ka mājā joprojām dzīvo Elizabetes gars.
Šausminošās slepkavības bildes vari atrast zemāk norādītajā avotā, kā arī aplūkot slepkavības vietu mūsdienās un izlasīt to, kas šijā rakstā nav minēts.