Iedzimta brīvība dzīslās šim tek
Un maģiskā valoda - sena un raita,
Patiesi viedās šim domas vēl mīt
Par pasaules kosmiskās burvības dzīvi.
Bet attālās kāres pēc varas un mantas
Kā caurdurošs ļaunuma adatas gals
Izveido rētas viņa būtības tēlā,
Kā inde no odzes sāk miesu šim grauzt.
Haosā saprāts ar asinīm jaucas
No augstā un degošā ozola staba,
Gar acīm sen piederošie gadi vēl traucas
Atmiņa, kur dzīvoja mēness un daba.
Līdztekus ēnām un zaimojošiem lāstiem
Viņš atrod sev mājvietu - naksnīgi glaunu,
Ietērpies skrandainās Sātana drānās,
Greznībā dzīvot šim netīk nemaz..
Pērkonu dūres un zibens asie prāti
Vēl iedzimto psihisko spēju šim dod
Pārdzimt caur sāpi un nodevības slazdiem
Par īsteni pareizo varoni kļūt!
