Iedomājies, ka tu saslimsti un nonāc letariģiskā stāvoklī, ko ir grūti atšķirt no nāves. Tevi apglabā, bet pēc kāda laika tu atmosties zārkā. Tāda situācija bija vielgi iedomājama viduslaiku Eiropā un līdzīgs stāsts ir par kādu sievieti Īrijā.
Sieviete, kas dzīvoja vienreiz, bet tika apglabāta divreiz1
Mārdžorija Makkola dzīvoja 1700-to gadu sākumā, kad viņa esot saslimusi un arī nomirusi. Viņu esot apglabājuši ar gredzenu pirkstā, ko nav varējis nekādā veida noņemt. Nākamās dienas vakarā esot uzradušies kapu aplaupītāji, kas izrakuši kapu. Par cik arī viņi nevarēja noņemt gredzenu, tad kapu aplaupītāji esot nogriezuši pirkstu un Mardžorija no tā esot atmodusies. Kapu aplaupītāji esot bailēs aizbēguši, bet Mārdžorija esot devusies mājās, kur viņu sagaidīja pārsteigtais vīrs Džons un bērni. Pēc tam viņa esot nodzīvojusi daudzus gadus un viņai esot piedzimuši vēl vairāki bērni. Pēc nāves viņa beidzot esot tikusi atkal apbedīta Šenkilas kapsētā.
Kā pierādījums šim stāstam ir kapakmens Lurganas Šenkilas kapsētā.
Tomēr, vai tā var būt patiesība? Izrādās, ka šis stāsts ir pētīts. Tā laika ieraksti par apgabalā dzīvojošajiem iedzīvotājiem uzrāda deviņas Mārdžorijas Makkolas, no kurām trīs esot bijušas precējušās ar Džonu Makkolu. Diemžēl uz 1705. g. nav reģistrēta neviena Mārdžorijas Makkolas nāve. Kā pretargumentu šim tiek minēts, ka 18. gs. sākumā Īrijā valdīja briesmīgs bads un iedzīvotāju reģistri nav pilnīgi.
To noteikti nevar izslēgt, ka iedzīvotāju reģistri bija nepilnīgi, bet šis ir populārs leģendu motīvs, kas ir sastopams visā Eiropā laikā no 14. līdz 19. gs. Kas attiecas uz pašu kapakmeni, tad tas ir vienīgais kapakmens kapsētā bez datuma uz tā. Turklāt tas esot uzradies vien 19. gs. kā tūristu atrakcija.