"Visi oficieri, ieskatot kapteini, ir miruši un vāļājas kajītēs un uz tiltiņa, iespējams, ka visa komanda ir mirusi." Pēc šī vienkāršā un izmisīgā SOS signāla sekoja nesakarīgs Morzes kods, un beigās "Es mirstu". Pēc tam sekoja klusums.
Šādu ziņojumu pēc nostāstiem saņēma vairāki kuģi, kas atradās Malakas šaurumā. Kā notikuma datums tiek minēts 1947. g. jūnijs, citreiz 1948.g. februāris. Malakas šaurums ir pieredzējis neskaitāmu kuģu daudzumu, kas nodarbojas ar tirdzniecību un cilvēku pārvadāšanu. Taču šis notikums ir salīdzināms ar leģendu par Klīstošo Holandieti un citiem stāstiem par pamestiem kuģiem, kurus dažkārt gadās atrast bez apkalpes uz tiem. "SS Ourang Medan" vistuvāk atradās amerikāņu kuģis "Silver Star", kas dažas stundas pēc SOS signāla saņemšanas arī ieradās notikuma vietā. Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem sazināties ar kuģi, "Silver Star" komanda izsēdās uz kuģa. Tas, ko viņi ieraudzīja uz klāja, pilnībā atbilda saņemtajam SOS signālam, tādējādi padarot to par vienu no dīvainākajiem un satraucošākajiem notikumiem kuģošanas vēsturē.