1885 gadaa, jauns priesteris atnaaca uz mazo Rennes-Le-Chateau pilseetinju. Vinjam bija 33 gadi, un vinjsh nebija visai bagaats, no graamatvediibas graamataam, kas veel ir saglabaajoshaas ir redzams, ka sevi un maajkalponi vinjsh uztureeja par £6 gadaa.
6 gadus peec savas ierashanaas, Beranger Sauniere (priesteris) noleema atjaunot bazniicas altaari. Altaaris bija veidots no divaam kolonnam un akmens plaaksni ,daljeeji iebetoneetu sienaa. Viena no kolonnaam izraadiijaas ar cauru vidu, un iekshaa bija chetri pergamenti koka tuubinjaas. Divos pergamentos bija vieteejo gjimenju dzimtas koks, bet paareejos divos bija sarakstiita Jaunaa Deriiba, bet starp burtiem un vaardiem atstarpes nebija parastajaas vietaas. Bija skaidri redzams, ka shie divi pergamenti satur kodu.
Iisaakaa teksta kodu Sauniere atshifreeja vienkaarshi - burti kas bija izcelti bija jaasaraksta rindaa, un iznaaca luuk shaads teikums:
"A Dagobert II roi et aSion est cr tresor et il est la mort" - "Shie daargumi pieder Dagobertam II un Sionai, un vinjsh sheit gulj miris."
Peedeejaa fraaze "et il est la mort" vareetu tulkoties arii kaa "naave tam, kas iejauksies".
Taatad, mees zinaam, ka shie divi pergamenti satureeja informaaciju par daargumiem. Dagoberts bija 17 gs. karalis naacis no Merovingieshu dinastijas. Mees arii varam droshi teikt, ka sho pergamentu autors bija Beranger Sauniere priekshgaajeejs, priesteris Antoine Bigou, kas bija priesteris Rennes-Le-Chateau Franchu Revoluucijas laikaa.
Sauniere aizveda shos divus pergamentus Carcassonne Biiskapam, Monsinjoram Felix-Arsene Billard. Biiskaps bija ieintrigjeets, un nosuutiija Sauniere uz Pariizi, konsulteeties ar labaakajiem kriptograafiem. Satiekoties ar kriptograafiem, lingvistikjiem un vinju skolniekiem Sauniere tika iepaziistinaats ar daudziem slaveniem cilveekiem - Claude Debussy, Emma Calve un Mallarme.
Pirms Sauniere pameta Pariizi, vinjsh apmekleeja Luvru un iegaadaajaas 3 gleznu reprodukcijas, ieskaitot Nikolas Pussin "Les Bergers d'Arcadie", kuraa ir paraadiiti triis gani staavoshi pie kapenes, kuraa ir iegraveets "Et in Arcadia Ego" - "Es[Naave] esmu arii Arcadia".
Kad Sauniere atgriezaas Rennes-Le-Chateau daargumu mekleeshana saakaas. Vinjsh noiireeja 3 viirus, kas uzlauza akmens plaaksni, kas bija pie altaara kaajaam. Zem shiis plaaksnes bija iegraveeti divi brunjinieki. Shis graveejums dateejaas ap Karalja Dagoberta laiku. Kad Sauniere noiireetie viiri izraka dziljaak, vinji atklaaja, ka tika atrasti divi skeleti un pods ar "bezveertiigiem medaljoniem". Kad tika atklaats shis pods, Sauniere aizsuutiija viirus prom un iesleedzaas savaa bazniicaa vins pats un pavadiija tur nakti.
Peec shii notikuma Sauniere, kaa arii vinja maajkalpotaaja saaka pavadiit savas dienas staigaajot pa apkaartni ar mugursomaam, lasot akmenjus, no kuriem vinjsh daarzaa saaka veidot grotu. Nav zinaams, vai sho pasatigu vieniigais iemesls bija akmenju mekleeshana. Sauniere izdariija arii diezgan nepraatiigu kapu vandaalismu - vinjsh nonjeema kapakmeni no viena no kapiem. Shis kaps piedereeja kaadai Marie, Blanchefort markjiizei, kuras kapakmens tika izveidots Antoine Bigou(priesteris, kursh ieveitoja pergamentus kolonnaa) rokaam. Sauniere nonjeema sho kapakmeni, jo vinjsh ieveeroja savaadus graveejumus tajaa, bet nezinaaja, ka vieteejaa antikvariaataa bija shii kapakmenja ziimeejums.
Vertikaali kapakmenja abaas pusees ir iegraveeti gan latiinju gan griekju burti, kas kopaa lasaas kaa " Et in Arcadio Ego" (ja atceraties, tad liidziigs uzraksts ir uz Poussin gleznas). Centraa ir iegraveets " Reddis Regis Cellis Arcis", kas vareetu lasiities kaa " Karaliskajaa Reddis, cietokshnja alaa". Ar "Reddis" agraakos laikos tika apziimeeta Rennes-Le-Chateau, kas Romieshiem bija zinaama kaa Aereda.
Uzrakstaa uz kapakmenja ir daudz diivainiibu. Kopumaa shajaa uzrakstaa ir 8 anomaalijas, kas veido divus, chetru burtu komplektus. Anomaalijas ar lielajiem burtiem sastaada burti TMRO, bet ar mazajiem burtiem eeep. No lielajiem burtiem var sanaakt tikai viens vaards - MORT(naave), no mazajiem burtiem arii var tikt izveidots tikai viens vaards - epee(zobens). Shie divi vaardi arii ir "atsleega" lai atshifreetu garaako pergamentu, kursh tika atrasts kolonnaa.
Nav iisti saprotams vai Sauniere atshifreeja visu sho pats, vai arii vinjsh izmantoja savus kontaktus Pariizee, bet viss kas ir zinaams ir tas, ka vinjsh saaka bezruupiigi teereet naudu. Sauniere nomira no aknu cirozes, atstaajot savu bagaatiibu savai maajkalpotaajai, kura nomira 1953 gadaa. Domaajams, ka Sauniere tomeer atrada shos daargumus un kaut kaadaa veidaa paarveerta vinjus taa laika naudaa.
Turpinaajums sekos....
