Pastāstīšu pirmajā personā kas pie viņa mājās ar viņu un viņa draugiem notika...
Pie manis mājās, es ar draugiem bijām izdomājuši paākstīties ar gariem, jo bija garlaicīgi, bijām iegājuši bēniņos ar spoguli, svecīti un sudraba ķēdīti, īsti nezinājām kas jādara, tāpēc mēģinājām viskautko, aizklājām logus ar palagiem un visu iespējamo, jo kā zināms-tumšāk, labāk.
Tā nu bijām sākuši, sadevāmies rokās, sākām saukt :''PĪĶA DĀMA PARĀDIES!'' un tā vairākas reizes. Nu it kā nekas nenotika, tikai kad sākām gatavoties iet prom, bet tad, viens no maniem draugiem nobālēja, iebļāvās un pēc pauzītes teica :’Skrienam prom, tur kaut kas ir un es netaisos te palikt!’’
Tā nu es ar saviem draugiem skrējām prom, arī visu čakarēja gaitenītis un durvis, kad pēdējais no mums izskrēja ārā, vienam draugam bija nokritusi kurpe kad viņš bēga, taču gars bija tik dusmīgs ka izsvieda kurpi ārā pa durvīm, uzreiz pēc tam, aizcirtās durvis un no stenderes nokrita daļa no apmetuma un tad pēc kāda brīža saņēmuši dūšu, iegājām atpakaļ, viss bija tukšs, neviena tur nebija. Māja tagad ir ilgi neapdzīvota un ik pa laikam man rādās murgi, tas spoks rādījās manos sapņos-es eju pa pagalmu pie tās mājas un neko sliktu nenojauzdams ieeju iekšā, tur ir tāds spogulis ar kuru mēs izsaucām to spoku, tad es apsēžos uz matrača, kas no manis bija netālu un skatos spogulī. Paņēmis ķemmi sāku ķemmēt matus un tad sākās pats dīvainākais – ieraugu sievieti tādās kā tumšās marlēs istabas sienas sāka līgoties, pilnīgi liekas ka atdzīvojās, viss palika tāds kā ūdenī un tā sieviete iemiesojās sienās un kaut kā apķēra mani, man bija tik silti un labi, pēc brīža mēs sākām kustēties, viņa no otrā stāva vilka mani uz pirmo stāvu un es, pat cik atceros, redzēju pamatus un kas tajos ir... bet tad sākās panika, tad kad nolidojām līdz zemei, viņa mani sāka vilkt pārāk zemu-zem zemes, es jau biju līdz pusei zemē un tad sāku bļaut un teikt lai mani laiž vaļā. Tā arī sanāca, palaida, tālāk nezinu kas notiek, jo pamostos vienā un tajā pašā vietā...
Nu tāds bija atgadījums ar manu tēvu, viņš man to pastāstīja kad gājām uz mājām, man patīk tumsa un spoku stāsti, bet šis ir piedzīvots pa īstam... šausmas... negrībētu būt viņa vietā.
