Reāli spoku stāstiņi...12

Nu... šie stāstiņi noteikti nebūs te redzēti, jo tie ir notikuši vai nu ar mani, vai arī ar kādu manu ģimenes locekli, paziņu. Nu... es zinu, ka viņi iespējams izklausīsies tādi neticami, bet vēlētos dzirdēt arī jūsu viedokli par to kas tas varētu būt...Mans pirmais rakstiņš, tākā lūdzu neesiet tik stingri ;) Un nekasieties par pieturzīmēm un drukas kļūdām, visi esam cilvēki! ;)

1. Šis atgadījās ar manu mammu - Kādus Jāņus, kad viņa bija vēl nedaudz jaunāka par mani ~12 gadiem, viņa pavadīja tos kādā lielā lauku mājā, Kuldīgas rajonā... Ap kādiem vieniem naktī viņa vēlējās pasēdēt ārā un paelpot svaigu gaisu... Viņa skatījās uz aku, kas atrodas kādus 45 metrus pa kreisi no viņas sēdvietas. Tai tuvojās kāds mazs balts kaķēns. Mamma to turpināja vērot, bet kaķēns tuvojoties akai kļuva aizvien lielāks un sāka jau vairāk atgādināt kazu. (Mājas īpašniekam nebija nevienas kazas, un tuvākajā apkaimē nebija arī nevienas citas mājas) Kaza kļuva vēl gandrīz divreiz lielāka un apstājās pie akas. Tad viņa piecēlās pakaļkājās un sāka jau atgādināt cilvēku, iekliedzās šausminošā balsī un ieleca akā. Mamma šokā ieskrēja iekšā un stāstīja visiem pārējiem, ko redzējusi. Visi tikai pasmējušies un nav ticējuši.
Nākamajā rītā mana mamma pieskrējusi pie akas, pacēlusi vāku un raudzījusies iekšā. Ūdens bijis tik dzidrs, ka varēja redzēt smiltiņas, bet tas radījums ko viņa redzēja vakar tur vairs nebija.


2. Šis atgadījums notika ar mani. Nu šis nav nekas tāds īpašs, un nav teikts, ka tas bija spoks, bet izskatījās spocīgi. Tas vispār notika šo trešdien, kad Ventspilī bija no rīta liela migla. Kārtējo rītu, kad aizvedu māsas uz bērnudārzu un gāju uz autobusa pieturu, lai varētu braukt uz skolu, no šķērsieliņas izbrauca kāds onkulis pelēcīgās, plīvojošās drēbes ar vecu, vecu riteni. Viņš pārbrauca pāri lielajai ielai, lēnā tempā lupatām plandot, un kad viņš pārbrauca pāri viņš vēļ pēc kādiem 10 metriem pazuda. Zinu, ka tas varēja būt arī savādi apģērbies cilvēks un migla bija stipra, bet skats bija samērā bailīgs. :D

3. Šo pastāstīja mana vecvecmāmiņa. - 2.Pasaules kara laikā uz Sibīriju aizsūtīja divus viņas brālēnus, kaut kur pēc nedēļas kāds viņas pamodināja, viņa redzēja, ka tie bija viņas abi brālēni, kas teica, ka ir krituši un lūdz aizlūgt par viņiem, lai viņiem labi iet ''labākajos medību laukos''. Viņi pateicās, izgāja pa durvīm un vairāk nav redzēti, bet mana vecvecmāmiņa katru vakaru aizlūdz par saviem senčiem un pārējiem radiem.

4. Šis notika ar manu tanti. - Kādu dienu kad es, vecvecmāmiņa, mamma, opis un tante bijām kapos apciemot, vecvectētiņu un omi, mēs ar tanti runājām par dažādām tēmām. Viņa sāka smieties, uzgrūdās ar dibenu kādam vecam krustam un nolauza to. Nu neko darīt, tā pat izskatījās, ka kaps ir nekopts un aizaudzis, krusts galīgi sarūsējis un akmens kas turēja krustu bija uz pusēm. (Nav ne jausmas kā tas varēja notikt, jo mana tante ir sporta skolotāja un dibens viņai nav tāds, lai ko tādu varētu izdarīt :D ) Mēs mierīgi aizbraucām uz mājām.
Vēlāk mana tante sūdzējās, ka viņai rādoties murgi par kādu vecu dusmīgu veci, kas tur rokās vecu sarūsējušu krustu. Viņa teica, ka viņai liekoties, ka tas ir dēļ tā krusta kapos. Mēs aizgājām uz kapiem un salabojām veco krustu, tamlīdzīgi murgi viņai vairāk nav rādījušies.

5. Vēl viens atgadījums ar manīm, šis tāds nopietnāks. - 2006. gadā mana oma darbā aizrijās ar kafiju un un ''nosmaka'', bet tā bija tikai klīniskā nāve un viņas dabūja pie dzīvības, tikai viņa gulēja komā un nespēja neko izdarīt. Ārsti prognozēja, ka tās būs iespējams visu mūžu un ir maza iespēja, ka viņa varētu pamosties. Tā nu oma gulēja komā un mēs visu laiku mainījām viņai pamperus, vajadzēja ik pa laikam pagriezt, lai nerodas nogulējumi un barot caur trubiņu... Tā kā mana mamma bija stāvoklī un nespēja vairs tikt ar to galā, mēs omas ievietojām pansionātā, kur viņiem bija visas sistēmas, kas spēj uzturēt viņas pie dzīvības... (Laika bēdīgākais ir tas, ka viņa tiešām bija dzīva, viņas skatījās apkārt, klausījās, tikai nespēja ne runāt, ne pakustināt kaut pirkstiņu, arī kādu dienu kad mamma ar opi viņas klātbūtnē stāstija cik grūti ir ar šo visu tikt galā, oma sāka raudāt) Tad kādu nakti man parādījās sapnis, kurā kāds zvanīja pie durvīm, es tās atvēru un istabā ienāca oma, un teica, ka visi esot no viņas atvadījušies, tikai es ne, tāpēc viņa pati atnāca no manīm atvadīties. Kad no rīta es pamodos es ilgi domāju par to sapni un pastāstīju mammai, mamma bija šokēta un pateica, ka iepriekšējā vakarā visi atvadījās no omas un atvienoja no sistēmas, lai viņai nebūtu jāmocās tā, un varētu nodzīvot mierīgu dzīvi, tikai man neko nepateica lai mani pārāk nešokētu....


Tas būtu arī viss no maniem mistiskajiem stāstiņiem, ir bijuši vēļ daži, bet tos es īsti neatceros, bet ar laiku notiekti atcerēšos un pierakstīšu tos arī. Ja cilvēkiem patiks izveidošu ootro daļu! ;)