Pazuduši uz sauszemes.
Ir dzirdēti neparasti stāsti par cilvēkiem, kuri izgājuši no mājas un pazuduši burtiski draugu vai ģimenes acu priekšā, it kā gaiss būtu viņus aprijis. Gandrīz katrā šādā stāstā tiek minēti konkrēti vārdi, vietas un datumi - taču, ja kādu no tiem pārbauda, parasti izrādās, ka šāds cilvēks nemaz nav eksistējis. Vairumā gadījumu stāsti par pazudušajiem ir vietējās leģendas, tomēr daži noslēpumainie pazušanas gadījumi ir dokumentēti kā absolūta patiesība.
Pazudušie bākas uzraugi.
1900. gada decembrī kāds kuģis Hesperus devās kārtējā braucienā uz Flenenu bāku Eilīnmoras salā Skotijā. Neparasti šķita tas, ka, sagaidot kuģi, netika pacelts karogs un nerādījās arī neviens no bākas trim uzraugiem, lai palīdzētu izkraut mantas. Nedz uz kuģa taures skaņām, nedz uz signālraķetēm netika saņemta nekāda atbilde. Piestājuši krastā, kuģa apkalpes locekļi atrada bāku pamestu. Bija pazuduši divi impregnēto tērpu komplekti, un telpā bija apgāzts krēsls. Pēdējais ieraksts žurnālā vēstīja par spēcīgu vētru. Kādēļ gan ārkārtīgi sliktos laika apstākļos visiem vīriem būtu bijis jāiet ārā? Turklāt viens no viņiem, iespējams, bija ģērbies tikai kreklā.
Klīda dažādas baumas: salu esot apsēduši spoki un iedzinuši vīrus jūrā; bākas uzraugus esot sagrābis gigantisks jūras radījums vai ārzemju kuģis; kāds no vīriem esot sajucis prātā un, noslīcinājis savus biedrus, bet pēc tam noslīcinājies pats. Šī pazušana tā arī palikusi neizskaidrota. Iespējamā notikumu gaita varētu būt bijusi šāda: divi vīri devušies ārā, lai pārbaudītu vētras radītos postījumus. Negaidīts vilnis sagrābis vienu no viņiem, bet otrs skrējis pasaukt palīgā trešo, kurš steigā apgāzis krēslu. Un tad varētu būt nācis nākamais negantais vilnis, kas pielicis punktu traģēdijai.
jo man ir tāda pati grāmata