Paradokss ir šķietami patiess apgalvojums vai apgalvojumu grupa, kas pats sevi padara nepatiesu vai arī ir pretējs loģikai.
Paradoksu angliskos nosaukumus netulkoju.
Ja patika raksts, apskati arī http://www.spoki.lv/mistika/Free-will/296735 un http://www.spoki.lv/mistika/Paradoksi-2-dala/297461
http://www.spoki.lv/mistika/Paradoxi-3-dala/298186
(Raksts pacelts)
Ta isti gan nav- zvaigznes pasas izstaro gaismu. Ari saule, starp citu, ir zvaigzne... Gaismu atstaro tadas planetas ka Zeme, meness u.c.
6. Kurš teica, ka zvaigznes ir bezgalīgs cipars? Gan jau ir konstante, tikai neviens nav spējis to saskaitīt, tāpat kā smilšugraudus.
ja zvaigznes tikai atstaro gaismu, tad kas reaali izdala gaismu? skolaa visu laiku guleejis esi?
labaak nemaz necenties domaat......nesanaak
Manuprāt, ar pirmo varētu mēģināt pierādīt to, ka nepastāv bezgalība (piem bezgalīgi varent dievs), jo jebkura bezgalība agri vai vēlu nonāk pretrunā pati ar sevi un zaudē jēgu.
Es iztulkoju un pierakstiju paradoksu, kuru ir izdomājis Pauls Langevins, balstoties uz Einšteina relativitātes teoriju, ja tev ir kaut kādas sūdzības, acīmredzot tev šķiet ka šis paradokss nav iespējams, ej iesniedz sūdzību wikipedia.
Eksperimentāli pierādīts, ka laika ritēšanas ātrums ir proporcionāls ķermeņa kustībai, taču pieaug tas ekponenciāli, tādēļ pie gaismas ātruma tas ir tuvu bezgalībai, bet pie kādiem 1,5 x10^8 (50% no c) tas būs daudzkārt mazāks, nerunājot jau par par pirmo kosmisko ātrumu, kurā "laika stiepšana" atšķiras tikai par kādu desmit tūkstošo procenta daļu no miera stāvokļa laika ritēšanas ātruma.
6. vienkārši! zvaigznes, kuras mēs redzam ir pietiekami tuvu lai tās redzētu, bet pārējās pārāk tālu!
Mans skaidrojums paredz bezgalīgu realitāšu skaitu pastāvēšanu vienlaikus, bet pirmais skaidrojums paredz vienas realitātes pastāvēšanu un tās kopijas veidošanos ceļojot laikā.
Ar šo paradoksu teorētiskie laika ceļotāji tika galā tā - Kad cilvēks aizceļo uz pagātni rodas identisks, taču neatkarīgs visums, kurā nogalinot savu vectēvu un atgriežoties savā laikā oriģinālais visums paliks nemainīts un pagātne tāpat. Absurds manuprāt :D
Man labāk patīk šāda teorija - Laiks sastāv no plāksnēm (tādiem kā kadriem). Ir bezgalīgi daudz šādu plākšņu un tos šķir bezgalīgi mazs laika sprīdis. Kad mēs aizceļojam laikā un nogalinam savu vectēvu, kurš vel būtu dzīvs tagadnē, mēs izmainam tikai to plāksni. Paliekot dzīvot tajā plāksnē mēs dzīvotu pasaulē, kurā vectēvs ir miris, bet atgriežoties savā laikā (savā plāksnē) mēs dzīvotu pasaulē, kurā vectēvs ir dzīvs. Īstenībā arī absurds :D Bet cerams, ka varēsim praksē šo paradoksu kādreiz izmēģināt ^^
6. debesis nav gaišas, jo zvaigšņu skaits nav bezgalīgs, vēl jo vairāk tādēļ, ka no mūsu skatpunkta lielāko debesu daļu aizņem gaismas trūkums nevis gaisma, un kā jau citi pieminēja - lielākā daļa gaismas līdz mums nemaz nenonāk.
vispār par svaigsnēm, īstenībā spīd, bet cilvēks neredz tik mazu gaismas daudzumu...
Ne gluži,pēc manām domām, nav obligāti jābūt gaismas ātrumam, (googlo Time dilation), ja divi cilvēki pārvietojas ar relatīviem ātrumiem, vai atrodas dažādos gravitācijas laikos, laiks tiem rit atšķirīgi.
Par pinokio varētu strīdēties, jo viņam deguns aug tikai tad, ja viņš melo un ja viņš saka, ka viņam aug deguns tad tā ir taisnība un degunam nebūtu jāpaaugas, bet + tāpat 
++
