No gaisa nokritušie!57

1859. gada 9. februārī Velsā, Glamorganas grāfistes Mauntin-Ašā no debesīm nolija zivju lietus. Tās bira cilvēkiem uz galvas, kakla, muguras un tie panikā meklēja patvērumu. Varas iestādes mierināja cilvēkus, ka tā bija viesuļvētra. Tomēr pēc daudziem gadiem misters Fokss atzīmēja: Zivju izvietojums nebija tāds, kādam jābūt pēcc viesuļvētras, jo viss koncentrējās šaurā zemes joslā: 80x12 jardi.

1956. gadā siltā maija dienā Alabamas štatā Čalatči pilnīgi skaidras debesis nomainīja liels melns mākonis, no kura bira dzīvas zivis. Aculiecinieki konstatēja trīs sugas - Samus, Asarus un Brekšus (Latvijā bieži sastopamas - mana piezīme) , kas bija sakrituši 60 kv.metru rādiusā. Visas zivis bija dzīvas un raustījās. Lai gan 3km attālajā ūdenstilpnē tādas zivis tiešām dzīvojušas, neviens nebija manījis ne vēju, ne viesuļvētru.

2009. gada vasarā Japānā 3 pilsētās vienlaicīgi lija zivju lietus. Tās visas bija mazas un lijušas naktī - no rīta uz mašīnām un ielas tās mētājās beigtas.