Amm.. Gribēju rakstu pievienot jau vakar, bet kā jau daži pamanīja, vakar mans tulkošanas skills galīgi bija pametis mani un es biju ļoti nogurusi, nespēju to izdarīt. 
Tātad, šīs stāsts, vai pat var teikt creepypasta nāk no manis pašas. Tāpēc arī nosaukums ir tāds. 
Drošvien nevaru šo uztaisīt par superorģināl rakstu, jo bildes tomēr nav manas...
Tātad, nesen kā no manas ģimenes aizgāja mana tante.. Es no bērnības šai tantei ne pārāk patīku, vienmēr teica, ka esmu tikai problēmas un niķīgs bērns. Nebiju satikusi viņu vairāk kā 5 gadus jau, neattaisnošos, man bija iespēja, bet es to vienkārši nevēlējos. Tante vienmēr mani jauca ar vecāko māsu un sauca nevis par Aneti, bet Anitu.. 
(btw, mani tā sauc tikai radi, jo man nepatīk šis vārds, draugi un paziņas mani saukā otrajā vārdā, tas tik tā, zināšanai)
Jā, tātad, nebraucu pie viņas, jo nevēlējos, zināju ar ko būs jārēķinās.
Dažas dienas atpakaļ, mamma tomēr pierunāja mani aizbraukt pie tantes. Es ierados tieši viņas miršanas dienā... Skats bija briesmīgs. Vispār, labi, ka nebija jālauž durvis vaļā, jo tante vienmēr tās slēdza ciet, et par brīnumu durvis bija vaļā. Iegājām iekšā, boom, redzu tante uz grīdas guļ, asins nākušas pa muti un.. aih... neomulīgi paliek atceroties.
Nekavējoties izsaucām ātro palīdzību. Konstutēja, ka tante ir nomirusi.
Tanti aizveda uz morgu, veicot sekciju atklājās, ka tantei ir bijis insults jau 4 dienas un tante ir mirusi no sirds pārplīšanas. Caurums sirdī bijis tik liels kā īkšķa nags. Kuņģis esot bijis pilnīgi tukšs (mamma pie tantes brauca katru otro vai trešo dienu). Tā kā tantei arī bija kāju problēamas, mamma vienmēr veda viņai ēdienu un pirka ko viņai vajadzēja tantes vietā. Protams, tantei piedāvājām dzīvot pie mums, taču tā atteicās, jo viņai svarīgāki par savu dzīvību bija 8497938407 pieklīdušie kaķi, ko viņa baroja.
Viss līdz aizvakardienai bija kārtībā, līdz kamēr, māsai rādījās murgi par tanti, kāds putns sitās viņas logā un mammas logā arī un manas pašas pieredz, visbriesmīgākā. Sēdēju virtuvē, ēdu savas maizītes, kad pēkšņi atskrēja kaķis, apsēdās uz krēsla man blakus un millzīgām acīm skatījās uz durvīm. (es arī dzirdēju kaut kādu troksni, bet domāju, ka māsa nāk iekšā pa koridora durvīm) attaisīju durvis, lai kaķis iet ārā, tas arā pa durvīm un momentāli aizmetās projām. Man jau sāka palikt neomulīgi, kaķis taču ir pirmais, kas jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Sēdēju turpat virtuvē vēljoprojām, atkal atnāca kaķis, nosēdās uz tā paša krēsla un lūrēja uz durvīm, viņš vienkārši neskatījās, viņš grozīja galvu līdzi kaut kam. Pēkšņi kaķis ar tādu spēku, lekdams no krēsla, lai varētu skriet prom, aizspēra krēslu, ka tas atsitās pret manu celi un tad pret durvīm.
Sāku runāt ar mammu, ka kaķis ir pilnīgs tizlenis un jūk prātā. Mamma atbildēja, ka tas ir normāli, jo gari staigā. Kad mamma pateica "gari staigā", manam ķermenim uzgrūdās tāds vēsums un karstums vienlaicīgi. Ļoti nepatīkami. Gāju augšā pa trepēm (pieminēšu to, ka kādreiz, kad biju ļoti, ļoti maziņa, tante dzīvoja blakus manai istabai, vienmēr stāstīdama kā viņa redz visādas garu būtnes.), kad nonācu līdz augšai, pārņēma tik nepatīkama sajūta, ka aizskrēju līdz savai istabai. Atcerējos, ka aizmirsu lejā telefonu, ar lielām mokām un jau nedaudz pārbijusies, gāju lejā pa trepēm. Biju tikusi jau līdz pusei, kad ieraudzīju savādu ēnu kas krīt no mugurpuses (trepju galā bija iedegta gaisma), ēnā redzēju līdzīgi atbilstošu būdīgu ēnu.
Tā nu pārbijusies sēdēju atkal virtuvē. Nespēju neko padomāt, gaidīju kad atnāks draugs.
p.s. liek aizdomāties - tantes īstā dzimšanas diena bija 1 datumā, bet viņas mammas kļūdas dēļ, dzimšanas apliecībā ierakstīja 11. un tagad, kad bija jāizraksta miršanas apliecība, ārsti ir ierakstījuši arī nepareizu datumu. sakritība?
Tu tantei nepatiki un tagad tev viņa ļoti nepatiks, jo redz viņa izdomāja paspokoties
