Neizskaidrojami cilvēku pazušanas gadījumi.20

Sniegā apraujas cilvēku pēdas.Interesantu gadījumu pastāstīja tehnisko zinātņu doktors T. Dmitrijevs: «Tēvs ar dēlu bija devušies kalnos. Tēvs nedaudz pagāja malā, bet, kad atskatījās, tad dēls jau bija pazudis — kā zemē iekritis. Pēc pēdām sniegā bija redzams, ka viņš nekur nav gājis un viņam neviens nav tuvojies.» Kā uzsver T. Dmitrijevs, versija, ka cilvēku iznīcinājis spēcīgs lodveida zibens, neder tāpēc, ka izgaišanas vietā nebija palikuši pat pelni.

Analoģisks pazušanas gadījums noticis tūristu bāzē pie Kirovas. Līdz pusdienām bija palikusi stunda, un kāda meitene nolēma paslēpot pa tikko uzkritušo sniegu. Meitenei draugs uzsauca, lai viņa pagaida, un sāka stiprināt slēpes. Meitene smiedamās atbildēja: «Panāksi!» — un pazuda starp kokiem. Pēc dažām minūtēm startēja arī viņas ceļabiedrs. Puskilometra attālumā no tūristu bāzes meitenes slēpju atstātās līnijas aprāvās. Tikko uzkritušajā sniegā citas pēdas nebija redzamas…

Reiz fiksēts arī pats pazušanas moments šāda veida gadījumā.1980. gadā Kaukāzā divi draugi alpīnisti atpūtās Azau pļavas tūristu bāzē. Viņi nolēma doties «pastaigā» pa Elbrusu, taču nevienam par to nevēstīja. Alpīnisti nokļuva līdz stacijai «Mir», kas bija ierīkota 3500 metru augstumā — divu kilometru attālumā no virsotnes. Viņu mērķis nebija iekarot Elbrusu, bet nokļūt līdz kādai nometnei, kur, kā viņi domāja, vajadzētu būt alpīnistu draugiem no Ļeņingradas. Taču līdz nometnei aizgāja tikai viens. Viņš pa ceļam bija nosirmojis. Alpīnists stāstīja kaut ko pilnīgi neticamu: aptuveni trīssimt metru attālumā no nometnes, kad jau bijuši redzami cilvēki, kas stāvējuši pie mājas, ceļinieks atskatījies uz nedaudz atpalikušo biedru. Alpīnista acu priekšā draugs izliecies kā sinusoīda un tad kļuvis pavisam tievs un strauji stiepies uz augšu. Pēc sekundes daļas viss bija pazudis. Protams, visi metās alpīnistu meklēt, taču tajā vietā atrada tikai sniegā iedurtu ledus lauzni.

Dažkārt cilvēki pazūd pēkšņi, bez jebkādām pēdām un pilnīgi neizskaidrojami. Es runāju par tām situācijām, kas nav izskaidrojamas nekādā veidā. Reiz pazuda paralizēts sirmgalvis — tuvinieki viņu bija izveduši ārā invalīdu krēslā un uz dažām minūtēm atstājuši pie mājas durvīm vienu pašu. Tukšajā krēslā bija palicis tikai pleds, ar kuru viņš bija apsegts.

Mīklains gadījums noticis arī Maskavā. Pie kāda cilvēka viesojušies darbabiedri. Beigušās cigaretes, un viņš uzvilcis žaketi un istabas čībās devies uz veikalu, kas bijis tajā pašā mājā. Darbabiedri gaidīja veltīgi — viņš tā arī neatgriezās. Pazuda gaišā dienas laikā dažus desmitus metru lielā telpā

Tikpat pēkšņi 1966. gada Jaungada rītā Glāzgovā pazuda kāds jauneklis. Trīs brāļi gājuši pa ceļu ar nodomu apciemot svētku vizītē radiniekus. Viņi kaut ko runājuši, bet tad, pusvārdā aprāvušies, konstatējuši, ka paša jaunākā, Aleksa, vairs nav…

Aizpagājušajā gadsimtā kādā tukšā ielā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē kalpotāja klātbūtnē pazuda Lielbritānijas Ārlietu ministrijas ierēdnis; viņš gatavojās sēsties iejūgtā karietē, taču pēdējā momentā nolēma pārbaudīt, kā iejūgti zirgi. Pēc sekundes viņa vairs nebija.

Cilvēku pazušanas gadījumi ar turpinājumu.Ir novēroti arī divkāršas pazušanas gadījumi, taču tie notikuši dažādos laikos. 1984. gada ziemā liela grupa Lugas autoinspekcijas darbinieku devās mežacūku medībās. Pa piesnigušo mežu mednieki gāja ķēdē — tā, lai līdzās ejošie viens otru redzētu un lai mežacūka nevarētu izskriet starp viņiem. Kad mednieki tuvojušies mežacūku dzīvesvietai, tad neesot atraduši ne dzīvnieku, ne arī vienu no saviem biedriem. Meklējumiem nebija nekādu rezultātu. Kolēģis, kurš pazušanas vietai atradies vistuvāk, apgalvoja, ka redzējis vāju sarkanīgas gaismas zibsni, taču nodomājis, ka biedrs smēķē cigareti. Nākamajā dienā meklējumos tika iesaistīta tuvējā karaspēka daļa, taču bez rezultātiem. Pēc dažiem mēnešiem, vēlā pavasarī, viens no šajā daļā dienējošajiem karavīriem, kurš bija piedalījies meklējumos, dienesta biedriem teica, ka aiziešot vēlreiz apskatīties uz vietu, kur ziemā pazudis autoinspektors. Kareivis neatgriezās ne daļā, ne mājās, lai gan līdz demobilizācijai bija palicis pavisam maz…