Mistiskas un neizskaidrojamas parādības, ko pat līdz šim bridim neviens nav varejis izskaidrot . . . 
Neizskaidrojamas parādības22
231
0
Taosas troksnis.
Vai tu esi kādreiz dzirdējis kā darboajs dzinējs, vai piemēram, urbšanas iekārta? Apmēram tādas skaņas, tikai vēl nepatīkamākas, dzird Ņūmeksikas štata, Taosas pilsētas iedzīvotāji. Dīvaini trokšņi, kas nāk no tuksneša puses, pilsētas iedzīvotāji sāka regulāri dzirdēt 18 gadus atpakaļ. Pilsētas iedzīvotāji vērsās pie pilsētas vadības ar lūgumu veikt izmeklēšanu un noskaidrot, kas rada šo troksni. Noskaidrojās, ka troksnis it kā nākot no zemes kodola un šīs skaņas pat nevarot piefiksēt jebkāda veida mērierīces. Pasaulē šo troskni dzird tikai 2 % no pilsētām. Īpaši bieži šāds fenomens esot novērojams Eiropā. Lai cik dīvaini tas ari nebūtu, šaja tehnoloģiju laikmetā, pagaidām neizdodas noskaidrot, kāpēc ir novērojams šāds fenomens.
Trokšņainie mežoņi.
Poltergeists – neizskaidrojams fenomens un vienlaicīgi arī dzeltenās preses rakstu varonis. “ Poltergeists nozaga ģimenes ietaupijumus un uzrakstīja uz sienas rupjus vārdus” , “Poltergeists ir kļuvis par triju bērnu tēvu” – šādus un līdzīgus virsraktus, ik pa laikam vēl var sastapt avīžu virsrakstos. Pirmo reizi par poltergeistiem sāka runāt vēsturnieks Tits Livijs, 2000 gadus atpakal, kurš aprakstija, ka kāda neredzama būtne sākusi mest ar akmeņiem uz Romas karavīriem. Šāds fenomens tika fiksēts pat kādā Francijas klosterī. Pēc klostera rakstveža teiktā, 1612.gada 16.septembrī, mācītāja Fransua Perro mājā, notika kaut kas biedējošs. Viss sākās ar to, ka pusnaktī, paši par sevi sāka aizvilkties aizkari, aizslēgtā istabā, kur viņš gulēja, pa naktīm tika rauta nost sega, virtuvē kads ārdijās pa traukiem, kaut gan mājā dzīvoja tikai mācītājs un neviens cits. Poltergeits,ne tikai metodiski izārdija māju, bet arī rupji lamājās. Baznīca nolēma, ka macitajs ir darijis palaidnības, tāpēc mājā mitinoties velns. Ar baznīcas svētību – mācītājam tika nocirsta galva, bet vai poltergeists no turienes pazuda, nav zināms.
Reklāma
Debesu zīmes.
Saskaņā ar vestures liecībām – mākoņi nav tikai baltas pūciņas vien. Jau no seniem laikiem ir saglabājušies aculiecinieku stāsti, par veselām gleznām, zīmēm, cipariem, kas negaidīti parādijās debesīs. Saskaņā ar leģendām, vienu šādu debesu vīziju, kas paredzēja viņam uzvaru, ieraudzija Jūlijs Cēzars. Bet piemēram, asiņaini sarkans karogs ar baltu krustu, kas plīvoja debesīs iedvesa spēkus dāņu karavīriem cīņā pret igauņu pagāniem. Zinātnieki, protams, skeptiski attiecas pret šādām parādībām, pieļaujot, ka pie vainas ir lidmašīnu izplūdes dumi, kuri gaisā varot veidot bez maz vai visas iespejamās formas….
Cilvēku pašaizdegšanās.
Jau no seniem laikiem ir zināmi gadijumi, kad cilvēks uzliesmo bez citu palīdzības un pāris minūtēs pārvēršas pelnu čupiņā. Cilvēku pašaizdegšanās nenotiek ļoti bieži- oficiāli 20.gs.bija fiksēti 19 pašaizdegšanās gadijumi. Kāpēc tas notiek, un galvenais, kapec liesmas nepārmetas uz priekšmetiem, blakus objektiem, zinātnieki vēl joprojām nevar paskaidrot. 1969.gadā, savā automašīnā, bija atrasts miris cilvēks. Pats dīvainākais bija tas, ka seja un rokas bija apdegušas, bet matiem un uzacīm, uguns nebija ķēries klāt! Vēl dīvaināks gadijums norisinājās Albertā, Kanādas provincē. Divas māsas uzliesmoja vienā un tajā pašā brīdī, atrodoties dažādās pilsētas vietās, kilometriem tālu viena no otras . Pašaizdegšanās rašanās iemesli ar katru brīdi paliek arvien fantastiskāki. Daži ārsti cilvēku pašaizdegšanos centās sasaistīt ar cilvēku iekšējo (garīgo) stāvokli, jo bija zināms, ka lielākā daļa upuru, pirms tam ir bijuši depresijā. Citi savukārt uzskata ka cilvēki, kas pēkšņi uzliesmo, lielākoties ir alkoholiķi. It kā alkoholiķu ķermeņi esot tik traki piesūcinājušies ar spirtu, ka alkoholiķis ir spējīgs uzliesmot no mazākās dzirksteles, kaut vai no cigaretes. Eksistē vēl šādas versijas - pie pašaizdegšanās ir vainojams lodveida zibens, bet citi uzskata, ka par enerģijas avotu cilvēku šūnās kalpo termodinamiskā reakcija un ar nezināmu spēku ietekmi, šūnas notiek līdzīgi enerģētiskie procesi, kā atombumbu sprādzienos… Mazliet ticamāka versija – pašaizdegšanās notiek cilvēku statiskās elektrības dēļ – cilvēks var uzkrāt pietiekamu, statiskās elektrības lādiņu, kas var aizdedzināt cilvēku…
Klejojošo kapu fenomens.
1928.gadā visas Skotijas avīzes bija pārbāztas ar ziņām par kādu kapu, kurš bija pazudis no Glensvilas pilsētas kapsētas. Radinieki, kas bija atbraukuši apciemot šo kapu, bija šokā, jo akmens kapa vietā bija zaļa zālīte, nebija pat kapa bedres. Atrast kapu tā arī neizdevās. Bet jau 1989.gadā, Kanzasas fermeris, sava lopu aplokā, ieraudzija to, kas iepriekšējā naktī vēl tur nebija – kapu kalniņu ar apaugušu zāli un ieplaisājušu akmens kapu. Sliktā kapa stāvokļa dēļ neizdevās uzzināt kas kapā ir apglabāts, bet kad, kapu atvēra, tur patiešām atrada mirstīgās atliekas. Dažas āfrikāņu un polinēziešu ciltīs ir tāda tradīcija – svaigu kapu aplej ar noteiktu koku sulu un apkrāmē kapu ar gliemežvāciņiem. To darot tāpēc, lai būtu droši, ka kaps kautkur neaizceļos.
Reklāma
Dzīve pēc nāves.
Gaisma tuneļa galā, neparasti starojošas būtnes, saucošas balsis – lūk, ko saka cilvēki, kuri ir piedzīvojuši klīnisko nāvi un pēc tam izdzīvojuši. Par vienu no mēģinājumiem kļuva Viljama Džeimsa pētijumi, kur ar medija L.Paiperes palīdzību, aptuveni 10 gadu garumā doktors organizēja spiristikos seansus, kuru laikā medijs L.Paipere sāka runāt mirušu cilvēku balsīs – Te viņa runāja kā indiāņu meitene, te kā J.Bahs, pat runāja A.Einšteina balsī. Uz katru savu seansu doktors aicināja cilvēkus, kuri bija pētijuši izsaukto cilvēku dzīvi – žurnālistus, ārstus, rakstniekus, vēsturniekus. Visi šie liecinieki katru reizi palika ar vaļā mutēm, jo viss, kas skanēja bija patiesība un pat tika izklāstīti stāsti, notikumi, kas bija zināmi tikai šauru cilvēku lokam. Zinātniski, ka eksistē dzīve pēc nāves, nav nekas pierādīts.
Kā domā tu? 
Tev patiks šie raksti
