Reiz dzīvoja maza metenīte . Viņu sauca par Rudīti. Viņai bija māte un tēvs . Viņi bija nabadzīgi . līdz brīdim kad viņas mātei darbā ieskaitija naudu un viņi varēja nopirkt maizi . Kad viņi brauca uz " Ciema bodi " meitenīte pajautāja mātei : " Mammu vai varu palūkt vienu lietiņu ? " "Nu " . Māte bēdīgā balsī adbildēja . "Nu . . . nu . . . es . . . ," meitenīte sacija . "Ko " ? Māte atrauca ! " Es vēlētos nopirkt kautko interesantu ! " " Bet ko " ? ! Māte teica . " Mazu , mazu , sīciņu , sīciņu lel ... , viņa nepaspēja pabeikt , jo viņa pat neatpatās ka viņi jau ir veikalā . Viņa ieraudzija skaistu ķīniešu lellīti . Viņai bija melni mati līdz kaklam sarkanbalta kleitiņa ar bantītēm un sarkanām kurpītēm . viņa lūdza mammai lai nopērk šo lelli un mamma piekrita . Uz lellītes bija uzlimēta zīmīte tur bija rakstīts :" ja nopirksi mani tev būs mani jābaro vienmēr jāņem līdzi un par mani jārūpējas ja to nedarīsi būs slikti ! " viņa apsolija ka to visu izdarīs . Viņa viņu katru dienu baroja ņēma visur līdzi , līdz kamēr vienu nakti viņa to aizmirsa paņemt līdzi uz savu gūltiņu . Lelle bija pamesta uz trepēm . Un Rudīte sapnī dzirdēja :" tu mani aizmrsi uz trepēm es tev nāku klāt : ! " Un lellīte rudīti nogalināja . PEC PATIESIEM STASTIEM KADA ZURNALA BIJA RAKSTITS KA PIRMS 24 G. IR GULTA ATRASTA NOGALINATA MEITENE UN VINAI BLAKUS GULEJA LELLITE AR NAZI ROKAS !
Foršs stāsts