Ne ļoti biedējoši #46
58
0
Bija kāds pāris Skotijā, kas nesen pārcēlās dzīvot uz kādu senu pili. Nepagāja ilgs laiks lai viņi sāktu tukšot vīna pagrabu. Viņi atradi lielu mucu ar Brendiju. Viņi centās to pārvietot, un pat palūdza pāris draugus palīgā, bet muca pat neizkustējās.
Beigās viņi izlēma mucu patukšot - viņi uzrīkoja ballīti. Muca bija patukšota.
Pāris dienas pēc ballītes viņi izlēma mucu vēlreiz kustināt. Tā tik un tā nekustējās. Vīrs paņēma zāģi un atzāģēja mucas augšu vaļā. Iekšā bija līķis, un viņi dzēra brendiju kur tas atradās.
Tukšā ceļa ap pusnakti,vīretis un viņa draudzene brauca pa šo ceļu. Pēkšņi kāda automašīna piebrauc tiem no aizmugures. "Apstājieties!" viņš saka. Vīrietis parausta plecus un iegriežas mazā meža celiņā. Viņš izkāpj ārā, un runā ar abiem vīriešiem. "Kas ir tie vīrieši?"draudzene jautā, bet viņa nesaņem atbildi. Viņa paraustīja plecus un turpināja šķirstīt dažādas radio stacijas. Tad viņa dzirdēja blīkšķi "Mīļais?" viņa uztraukti iejautājās. Viņa skrēja ārā no automašīnas un redzēja viņas drauga galvu plīvojot turp un šurp uz radio antenas. Mašīnas aizmugurējā gaisma bija sadauzīta.
Viņa kliedz un dodas lai paņemtu savu mobilo tālruni no automašīnas. Tiklīdz viņa atver auto durvis, viņa dzird, "Vari pat nemēģināt.... Neviens jums neatbildēs."
Reklāma
2003 gada Helovīnos es ar savu ģimeni devos uz pilsētu, jo mana mamma bija nopirkusi auto, un viņai vajadzēja veikt automašīnas maksājumu dīlerim. Mēs nolēmām, lai mana mazā māsa un viņas draugs iet pie mājām diedelēt saldumus pa to pašu laiku. Palika vēls, un es nolēmu ka pietiks jau.
Braucot atpakaļ mēs paēdām ātrajā ēdināšanā, un pēctam mūs gaidija ilgs ceļš mājās. Kad mēs bijām uz lielceļa, kāda automašīna brauca mums blakus, un vadītājam bija maska, viņs pagriezis galvu skatijās uz mums.Visiem sāka palikt bail. Viņš savu galvu tā noturēja kādas 10 minūtes. Vēlāk viņa galva pagriezās uz priekšu un viņš aizbrauca.
Siltā vasaras naktī, draugu bariņš un es palikām nomodā līdz aptuveni 03:00, mēs runājām par biedejošām lietām kas ar katru no mums ir notikušas.
Viens draugs sāka stāstīt ka viņš ir saskāries ar spoku vai ko pārdabisku. Viņš teica, ka viņš brauca mājās, kad viņš redzēja stopētāju uz ceļa. Viņš pabrauca garām, bet pēctam ieskatījās aizmugurējā spogulī lai tvertu pēdējo skatu, tajā brīdī šis stopētās sēdēja viņa aizmugurējā sēdeklī. Vai nu viņš bija patiešām noguris no braukšanas, vai kā, bet viņš tik nopurinājās un turpināja ceļu.
Kādu dienu es biju ārā ar savu labāko draugu ap 23:30, kad mēs pēkšņi ieraugām mašīnu mums blakus. Viņš apstājas, un skatijās uz mums, viņš miedza ar aci, vai ko tādu. Mums palika bail un devāmies atpakaļ uz mājām. Viņš iebrauc manas mājas iebraucamajā celiņā, un mēs sākam skriet.Viņš izkāpj no mašīnas, un mēs pamanām, ka viņam rokās ir ledus durklis, mēs sākam kliegt. Par laimi mans tētis vēl bija nomodā un vēl strādāja garāžā, tētis atvēra garāžu un nogāza gar zemi to dīvaini. Viņš viņu turēja līdz ieradās policija.Policija mums teica, ka mums palaimējies ka mēs tikām cauri sveikā, jo mēs esam vienīgie tādi no vēl sešiem bērniem ar kuriem viņš ir centies ko darīt.
Tev patiks šie raksti
