Neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām robežas starp padomju okupācijas zonu un Francijas, ASV un Lielbritānijas okupētajām zinām, kuras veidoja Vācijas Federatīvo republiku, vēl bija samērā nenostiprinātas. Daudzi vēlākās VDR pilsoņi tais nemierīgajos laikos nolēma pāriet rietumu zaļo robežu un bēgt uz Berlīnes Rietumu sektoru. Viņu vidū bija arī 48 gadus vecais Oskars Linke, kādreizējā Vācijas vērmahta majors, kas tolaik bija Gleimershauzenes birģermeistars Tīringenē.
1952. gada pavasarī Linke bija nodomājis kopā ar sievu un sešiem bērniem pārcelties uz Rietumiem. Tāpēc viņš ar motociklu bieži vien braukāja gar robežu, lai pieradinātu pie savas klātbūtnes krievu karavīrus, kuri pirms Tautas Armijas nodibināšanas apsargāja robežu starp abām Vācijām. Kā jau birģermeistars, viņš neradīja nekādas aizdomas.
Kādudien kopā ar 11 gadus veco meitu Gabriēlu , kas sēdēja uz motocikla aizmugurējā sēdekļa, viņš brauca cauri mežam pie Hāzelbahas netālu no Meiningenes. Negaidīti pārsprāga motocikla pakaļējā riepa, un Oskars Linke nolēma aizstumt motociklu līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai. Abi bija pagājuši tikai dažus metrus kad pēkšņi Gabriēla norādīja tēvam uz kādu nepilnu 150 metru attālu priekšmetu. , kuru Linke sākumā noturēja par stirnu. Pieslējuši motociklu pie koka, abi lavījās tuvāk, lai pavērotu meža dzīvnieku.
Taču krēsla viegli viļ. No apmēram 60 metru attāluma atklājās, ka stirna ir divas sudrabaini mirdzošas cilvēkam līdzīgas figūras - tikai apmēram 1.20 metru garas. Abi tēli stāvēja, un noliekušies uz priekšu kaut ko pētīja. Vienam no abiem radījumiem krūšu augstumā bija spuldze, kas regulāri mirgoja. Linke pielavījās savādajām figūrām gandrīz 10 metru attālumā. Tikai tad viņš pamanīja humanoīdiem aiz muguras milzīgu diskveida objektu, kas atgādināja pamatīgu pannu, kuras diametru viņš lēsa uz 15 metriem. Panna malās divās rindās bija apmēram 30 centimetru plati caurumi vai iedobumi, katrs padziļinājums nepilnu pusmetru no nākamā. Objekta tornis augšpusē slējās apmēram metru augsts melns konusveida tornis.
Linkem kļuva neomulīgi. Galu galā viņš atrodas padomju ziņā, kur nebūt nav droši redzēt kaut ko neparastu vai pat par to zināt. Šādi cilvēki bieži pazudusi uz neatgriešanos gulagā - padomju karagūstekņu un darba dometnēs tālajā Sibīrijā.
Nākamajā mirklī viņu pasauca meita Gabriēla, kas bija mazliet atpalikusi no tēva. Meitenes balss acīmredzot iztraucēja abas mazās sidrabainās figūras, kas aizsteidzās apaļā objekta virzienā. Caur torni objekta augšpusē radījumi iekļuva iekšā un pazuda tēva un meitas skatienam.
Tai pašā mirklī NLO ārējā mala sāka kvēlot, atskanēja klusa dūkoņa. Spīdums mainīja krāsu no sākotnēji zili zaļa uz sarkanu. Gan spīdums, gan dūkoņa pastiprinājās un konusveida tornis palēnām iegrima objekta vidū. Objekts pacēlās no zemes, turklāt likās - tas griežas kā vilciņš. Linke to attēloja tā, it kā aparāts būtu rotējis ap konusveida torni, kas cauri objektam no augšas nobraucis lejā un parādījies apakšpusē.
NLO turējās gaisā dažus centimetrus virs zemes, un likās, ka to ietver liesmojošs loks. Tornis atkal pazuda un parādījās, tur kur tas bija sākumā - augšpusē. Beidzot objekts sāka traukties gaisā ar milzīgu paātrinājumu, turklāt Linke un viņa meita dzirdēja troksni, it kā būtu kritusi bumba. Pēc pāris sekundēm NLO vairs nebija redzams.
Pēc visa redzētā Linke bija ārkārtīgi apmulsis, un pēc tam kad NLO bija startējis un pazudis debesīs viņš devās uz to vietu, kur NLO bija nolaidies. Zemē bija redzams apaļš iespiedums - vēl gluži svaigs un tieši tādā formā kā konusveida tornim, kas novērojuma laikā bija pārvietojies no augšas uz leju.
Par šo trešās pakāpes tuvo kontaktu liecināja vēl citi izteikumi. Kādas kokzāģētavas priekšstrādnieks, piemēram stāstija, ka esot redzējis komētai līdzīgu priekšmetu traucamies prom no notikuma vietas, izteicās, ka redzējis - komēta paceļas gaisā un lido prom no zemes.
Oskars Linke, kuram pēc nedēļas izdevās aizbēgt uz Rietumiem, par savu neparasto piedzīvojumu informēja amerikāņu okupācijas varas iestādes. Amerikāņi to uzskatīja par tik nozīmīgu faktu, ka iesaistīja slepeno dienestu CIP, kas par šo notikumu iztaujāja daudzus cilvēkus. Pats Linke nekad agrāk nebija ne dzirdējis, ne lasīji par NLO un toreiz uzskatīja, ka redzējis jaunu krievu slepeno ieroci.
Šai gadījumā ievērību pelna fakts, ka jau piecdesmito gadu sākumā sastapti maza auguma humanoīdi - līdzīgi tiem, ar kuriem tagad visā pasaulē saista cilvēku nolaupīšanu.
