Sīkāk par :
NLO ar «gaismu šovu» priecē sievieti
2003. gada 15. maijā Novokuzņeckas iedzīvotāja Ludmila Golovanova atgriezās vēlu mājās no darba. Dzīvoklī bija smacīgi, un viņa nolēma atvērt logu uz lodžiju – sieviete dzīvoja deviņstāvu mājas septītajā stāvā, un lodžija bija aizstiklota. Ludmila stāsta: «Kad es atvēru logu un paskatījos debesīs, tad stipri izbrīnījos, jo tās bija brīnumaini gaišas, gaiši zilas, kaut arī bija pusnakts. Debesīs Piena Ceļš izskatījās līdzīgs varavīksnei. Man kopš bērnības patīk skatīties debesīs un, protams, es aizrāvos. Pēkšņi no Piena Ceļa sāka materializēties apaļa kā Mēness lode, kura bija dzelteni oranžā krāsā. Tā it kā nāca no debesīm. Es pamanīju, ka virs bumbas ir gara zigzagveidīga antena. Izskatījās, ka tur kaut kas deg, it kā izdalās siltums. Taču pēc trim – piecām minūtēm lode it kā ielīda Piena Ceļā un pazuda.»
Ludmila ieslēdza televizoru, paskatījās pulkstenī. Tas rādīja 23:23. Sieviete domāja: «Kas tas bija? Ja kaut kas degtu, tad tam vajadzētu lidot lejā.» Viņa stāsta: «Ar šīm domām es devos uz vannas istabu, bet, kad pavēros uz logu, tad uz rozā kaprona aizkariem ieraudzīju brīnumainu spīdumu. Man šķita, ka tur bija visas varavīksnes krāsas.»
Sieviete turpina: «Es izskrēju uz lodžijas – pretī logam, pāri ceļam, virs piecstāvu mājas «karājās» kaut kas, kas bija līdzīgs bērna zīmētai saulītei ar melniem stariem, tikai uz katra no stariem varēja saskatīt vairākas uguntiņas. Šis kaut kas spīdēja ar brīnumainu gaismu, kādu es agrāk dabā nebiju redzējusi. Uguntiņas bija līdzīgas zibens gaismai. Sākumā man šķita, ka objekts griežas, bet nē – uguntiņas it kā spēlējās ar gaismu.»
Ludmilai priecājās: «Es jūsmoju, cik tas ir debešķīgs skaistums. Man bija neparasti labs garastāvoklis un domas «lidoja» pārāk ātri. Kad pirmais iespaids nedaudz nobāla, es vēlējos, lai vēl kāds šo skaistumu redzētu. Es skatījos lejā uz ceļu, taču tur neviena nebija. Tad es nolēmu pasaukt kaimiņus, taču nevienā logā gaisma vairs nedega. Man ienāca prātā doma piezvanīt uz televīziju – taču šīs uguntiņas uz «antenām» pēkšņi pazuda, bet disks it kā ievirzījās debesīs, samazinājās izmēros un kļuva par zvaigzni. Pēc tam šī zvaigzne pārvietojās, pie horizonta un pazuda.»
Noslēpumainā objekta aculieciniece apgalvo, ka nākamajā rītā klausījusies ziņas, taču izrādījās, ka šo objektu neviens cits nebija redzējis: «Tiesa gan, es pievērsu uzmanību tam, ka šajā naktī un vēl divas dienas pēc tam pilsētā bija neparasti daudz avāriju.»
