Nu aiz garā laika vēl esošajā aukstajā laikā nolēmu uzrakstīt nedaudz mistikas, un ļauties fantāzijas lidojumiem. Šeit aprakstīšu tās būtnes, kuras sākotnēji netika uztvertas, kā sliktās vai tikušas uztvertas neitrāli Nu un tās būtu:
Mitoloģiskās būtnes, kuras laika gaitā kļuvušas ļaunas.8
66
1
1.Dēmoni
Pieminēti Hēsioda ''Teogonijā''. Tur teikts, sākumā, kad pasaulē vēl valdījis titāns Krons (Kronoss) ir tikusi radīta pirmā cilvēku Zelta laikmeta paaudze. Tajā dievības mitušas kopā ar jaunizveidoto cilvēka dzimumu, cilvēki tad dzīvojuši pilnīgā laimē bezbēdīgi, jauni, bez vecuma, slimībām un vardarbības, mūžam maigā klimatā. Cilvēki dzīvojuši ilgi un kad gribējuši tie nomira, taču viņu nāve bija līdzīga maigam saldam miegam. Tā ar laiku pagājis ir Zelta laikmets. Ir iestājies Sudraba, vēlāk arī Vara, Varoņu un visbeidzot arī Dzelzs laikmets, kurā dzīvojam mēs ar jums. Taču par dēmoniem - Zelta laikmeta paaudze netika iznīcinata un senču gari , tad kā miglas tēli kļuva par jau minētajām būtnēm - dēmoniem-miglas tēliem, pecteču, auglības sargātājiem. Tā tie klejo pa Zemes virsu un dod padomus dzīvajiem un nodrošina auglību...
Nu un te mēs redzam modernos dēmonus - velnišķus izdzimumus ar melniem matiem, aža (zirga) kājām, ragiem, nagiem un arī pretīgā izskatā. Šie tēli veidojās kristietībai nostiprinoties. Ļoti iespējams , ka tieši Grieķijā saplūstot ar veco pagānisko auglības kultu. Kā zināms, kristietībā nav citu Dievu izņemot vienu ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, tatad Vienu, bet Trīsvienīgu. Nestastīšu kristietības pamatus, bet teikšu tikai īsak - ja šī reliģija nevarēja iznīdēt visas pagātnes paliekas, tad tā aktīvi ķērās pie veco dievekļu nomelnošanas , sapludinot to ar dumpīgā eņģeļa Lucifera krišanu un pasludinot pagānu dievus par šī galvenā ļaunuma vaininieka sekotājiem, t.s. dēmoniem. Tēls gadu gadiem radies, šīs nomelnošanas rezultātā un ir iesēdies mūsu apziņās, kā kaut kas slikts, negatīvs, ko bieži apspēlē mūsdienu filmās...
Reklāma
2. Raganas
Te izteikšos īsi. Jau no sirmsenatnes ir bijušas sievietes, kuras veiksmīgi ārstēja ar augu valsts metodēm dažādas kaites un slimības. Tās bija viedās, zintnieces, nedaudz skarbāk - pūšļotajās.''Maģijas'' slepeno augu u.c. dabas vielu zinības un arstēšanas dēļ, tās ieguva slavu. Arī latviešu mitoloģijā ir saglabajusšās, iespējams, tāpēc, atmiņas par ''labajām raganām'', tomēr laika gaitā viņas ir praktiski zudušas
Šeit, jā, jau kā pierasts, burves, pesteles negatīvais tēls. Viņa dzīvo mežā, purvā, majiņā uz vistas kājiņas, un iemieso netīrību, haosu un pesteļus. Arī nomelnotais, šis tēls izveidojās uzvarošajai kristietībai ejot un savu kulminaciju sasniedza Eiropā jau sākot ar 13.gs. un visus viduslaikus. Nenoliedzami, ir bijušas, tiešām, ļaunas sievas, cilvēki - burvji, kuri daudzus jau arī veda pazušanā, tomēr fanātiskais kristiānisms darīja savu, jo daudz ko jau tad cilveki un pat garīdzniecības aprindas vienkārši nezināja un neizprata...
Eņģeļi
Dieva radītas pirmsākumu būtnes, pilnīgas un galīgas, gaismas, mīlestības un drosmes iemiesojums, cilvēces palīgi un sargi. Saikne starp Dievu un cilvēku. Parādās mākslā, literatūrā un bieži tiek atteloti arī filmas un citur dzīvē, tomēr cilvēks par šīm būtnēm zina gaužām maz. Kad tieši Dievs tos radījis, kāpēc tādus, cik daudz (hmm.. te būtu cits raksts vēl jāveido atsevišķi), kādas ir viņu jūtas, un vai tik viņi nav kā ''ieprogrammētas mašīnas'' ? Visā visumā katram no mums (pēc katoļu baznīcas dogmām) ir pat 2 eņģeļi. Viens - sargs, saikne ar Dievu un palīgs, bet otrs...
Reklāma
...ļaunais (grēka) eņģelis. Jā, arī starp īstiem Dieva, Tā Kunga kalpiem ir dumpinieki. Šo dumpi aizsāka galvenais eņģelis Lucifers, ka protestu un lepnumu par sevi jo tik ļoti mīlēja savu Tēvu, kad atteicās klanīties Tēva radītajam jaunajam cilvēku dzimumam. Dievam savukārt ir patikuši cilvēki labāk (lai gan viņi ir bijuši tomēr vajāki par eņģeļiem) jo tiem tā pat kā Dievam, acīmredzot, ir brīvas gribas izpausme. Jā, ir diezgan netaisni, ka tā ir noticis, taču debessdēla dumpība, Dievs vien zin kāpēc, netikusi piedota. Debesīs sacēlās karš un tā vadonis Lucifers piepulcināja daudzus, jo daudzus sekotājus, tomēr viņš tika gāzts no Debesīm un nu čūskas veidā pievīlis Ievu.
Nu tāda lūk ļaunuma izcelsmes hipotēze:) Šī leģenda balstās uz gandrīz tikai 2- viem pantiem no Bībeles, kur Jēzus saka:''Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam.'' Lūkas 10:18. Un Jesajas grāmatas vienu pantu :''Kā tu esi kritis no debesīm, tu spoža zvaigzne (Lucifer), tu ausekļa dēls! Ka tu esi nogāzts pie zemes, tu kas tautas locīji! Tu gan domaji savā prātā:es kapšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos! Es uzkāpsu augstumos, es būšu kā pats Visaugstākais!'' Jesajas 14: 12-14.
Iespējams šī leģenda radusies arī tapec, lai uzsvērtu Pestītāja Jēzus Kristus nopelnu cilvēcei. Tā nosaujot ar vienu savienu 2 zaķus - Starpnieks starp cilvēku un Dievu ir tikai Jēzus Kristus, bet ne ēņģelis, un tāpēc eņģelis arī var kļūt grēcīgs un tā rezultātā pasaulē ir ienācis ļaunums.
Pūķis
Latviešu mitoloģijā pūķis pieminēts līdzīgi kā ķīniešu mitoloģijā kā veiksmes un bagātības simbols. Latviešiem, saimniekam, bagātību rauš naudas pūķis, un lai gan tas nav visai labi, jo kur manta, tur skaudība, tomēr tas nav ar tik negatīvu pieskaņu. Pūķis ir teiksmains zvērs, tas iespējams, saistīts ar to kad cilvēki reiz atraduši teiksmainu zvēru, (dinozauru) un šīs x būtnes tad arī domājuši pūķus esam. Arī ķīniešiem pūķis aizvien ir veiksmes, auglības simbols un tas pret cilvēkiem visā visumā ir noskaņots labvēlīgi.
Ļaunais pūķis. Eiropiešu uztverē. Šeit tiek attēlots kā velnišķīgs monstrs, elles izdzimums. Katram cienīgam bruņiniekam viņš ir jānogalina un jāatbrīvo princese. Arī šeit pūķis sargā apslēptas bagātības taču nogālē jebkuru nepiesardzīgu cilvēku, laupītāju. Tēls izraisa bijību un bailes - daļēji arī saistīts ar kristietību , kur Jāņa Atklasmes grāmatā, aprakstīts pūķis (velns), kurš uzbrūk saulē tērptai sievai ar bērnu, izbārsta zvaigznes un nokrīt no debessjuma, bet sieva izglābjās (saulē tērptā sieva ar bernu - baznīca un tās mantojums).
Reklāma
Santa Klauss
Jeb mums zināmais- Ziemassvētku vecītis. Brīnumains , teiksmains labdaris, zināms vairāk no Coca-Colas reklāmas, kurš ar rūķu palīdzību vēro bernus augu gadu un Ziemassvētkos iegriežas pie bērniem pa skursteni ar dāvanām, kuras slepeni atstāj zem kamīna un /vai tur piekarinātās zeķītēs. Dāvanas viņs nes tikai labiem bērniem, bet nerātniem žagarus vai melnas ogles. Prototips varētu būt kāds Turcijas bīskaps - Sv. Nikolass, kurš dzīvojis ap m.ē. 4.gs. un uzskata, ka viņs atdzīvinājis 3 zēnus un ap Ziemassvētku laiku dāvājis dāvanas. Par laimi nav vēl iegājies viņa negatīvais brālis...
Anti - Klauss (arī Krampuss)
Santa Klausa antipods. Pēc senākām ziņām radies vēl pirms-kristietības periodā, iespējams kristietībai nomelnojot satīrus - ragainus meža radījumus. Krampuss parasti figurē pie nepaklausīgiem, nešpetniem bērniem, pie tiem ierodoties savā pretīgaja velnisķā izskatā, iemetot bērnus maisā, aiznesot tos savā alā (pilī) un aprijot tos (senākā versijā - nometot jūrā no klints kraujas). Naktī no 5. dec. Krampusa dienas uz 6.dec. Sv. Nikolaja dienu dažās valstīs vīrieši pārģērbjas par ''Krampusiem'' Tādējādi biedējot bērnus un , iespējams, lai liktu tiem laboties un neļautu šim ''ciemiņam'' ierasties jau laikus...
Tev patiks šie raksti
