local-stats-pixel

Miega paralīze - kas tas ir?284

1639 5

Iespējams vien no šausmīgākajiem pārdzīvojumiem cilvēka dzīvē...

Reklāma
Reklāma
1639 5 284 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 284

0/2000

Cik zināms šobrīd, tad šis stāvoklis vairāk ir saistīts ar stresu. Guļot organismā izstrādājas ķīmiska viela, kas novērš kustības.

 

_________________________________________________

 

Cilvēks, kas uzrakstīja šo frāzi, noteikti ir ļoti tuvs medicīnai.

 

Meklēju un īpaši interesējos par narkolepsiju kkur 2-3 gadus atpakaļ. Draugu sāka mocīt šī parādība, pēc tā, kad viņu nolādēja čigāniete.

   

Kairinājums==> Receptors==> aferentie (centrtieces) n.==> CNS==> eferentie (centrbēdzes) n.==> Izpildes orgāns==> Reakcija

 

Paralīze rodas tad, kad izstrūkst viens no šiem agstākminētajiem posmiem.

   

Ir dažas ķīmiskās vielas, kas izraisa TIKAI paralīzi : vielas bloķē muskuļos esošās nikotīnjūtīgās holinoreaktīvās sistēmas, tāpēc acetilholīns un tam līdzīgās vielas vairs neizraisa muskuļu saraušanos, pie tām pieder diplacīns, ditilīns (listenons), tubokurarīns, dioksonijs. Organismā sastopamas vielas, taču ļoti mazos daudzumos. Un atgādinu tās izraisa tikai paralīzi...taču lai izraisītu Pikvika sindromu (elpošanas nomākšanu), tam ir jābūt vairāk centrālas gēnezes simptomātikai, saaistīta ar CNS traucējumiem.

 

Ķīmiskās vielas nespēj veikt uztveres izmaiņas VISOS jušanas orgānos un mainīt to sajūtas.

 

Sajūtas ir materiālās pasaules priekšmetu un parādību atsevišķo īpašību atspoguļojums, kas rodas, šiem priekšmetiem un parādībām tieši iedarbojoties uz sajūtu orgāniem.

 

Ar sajūtu palīdzību mēs uzzinām par tādām priekšmetu īpašībām kā krāsa, smarža, garša, gludums, grumbuļainums utt. Sajūtas dod iespēju spriest par pārmaiņām kādas notiek arī mūsu pašu ķermenī, par ķermeņa un tā atsevišķo daļu kustību stāvokli, par iekšējo orgānu darbību.

 

Sajūtas rodas matērijai iedarbojoties uz sajūtu orgāniem

 

Sajūtas ir pirmavots visām mūsu zināšanām par pasauli.

 

Sajūtas attīstās sakarā ar cilvēka praktisko darbību. Sajūtu klasifikācijā ir 2 pieejas. Pirmā par pamatu ņem noteiktu maņu orgānu esamību cilvēkam; otrā par pamatu ņem maņu orgānu atrašanās vietu un to, kā tas vai cits maņu orgāns atspoguļo pasauli- tieši kontaktējoties ar priekšmetu( siltums, garša, sāpe u.c.) vai distancēti, t.i. no attāluma (redze, dzirde, oža)

 

Pirmajā gadījumā sajūtas iedalās redzes, dzirdes, ožas, garšas un taustes sajūtās. Otrajā gadījumā sajūtu klasifikācija ir sarežģītāka un tās iedalās trijos tipos: intoreceptīvās, proprioreceptīvās un ekstoreceptīvās. Apstrādā signālus, kas nāk no kuņģa, sirds un visiem citiem organisma iekšējiem orgāniem. Šīs sajūtas cilvēks vismazāk apzinās un tām visbiežāk ir emocionāla nokrāsa.

 

Sajūtas ir atkarīgas ne vien no smadzeņu īpatnībām un cilvēka analizatoriem, bet arī no pieredzes, profesionālām zināšanām, interesēm un citām cilvēka rakstura iezīmēm. Vēl sajūtas var ietekmēt noguruma pakāpe, garastāvoklis, kādā cilvēks atrodas dažādās dzīves situācijās. Dažādu saslimšanu gadījumā sajūtas var būt iluzoras. To priekšmetu vai parādību, kuru konkrētajā mirklī mēs visspilgtāk un intensīvāk izzinām, psiholoģijā sauc par objektu. Visi pārējie mazāk skaidri uztveramie priekšmeti un parādības rada fonu.

 

Ir vajadzīgs milzīgs ārējās iedarbības faktors.

     

Horne J. Why we sleep. Tlie functions of sleep in humans and other mammals. Oxford University Press, Oxford, 2002  : aprakstīta miega paralīze un novilkta diference starp smadzeņu tranzitorām išēmiskām lēkmēm, normālā valodā skaidrojot – pārejošām smadzeņu asinsrites traucējumu lēkmēm. Skaidrojums – cilvēks guļ, redz murgus, izdalās adrenalīns, noradrenalīns, aldosterons un citi fermenti, kuri sašaurina asinsvadus, un neļauj skābeklim brīvi piekļūt pie smadzenēm.

 

Jap...tas ļoti labi izskaidro paralīzi...ne tik labi izskaidro Pikvika sindromu un halucinācijas...un vispār neizskaidro iekšējās interreceptīvo un eksterorecpetīvo maņu traucējumus – viens no simptomiem – cilvēki jūt glāstus, pieskārienus, piemostās no skaļa trokšņa, redz dažādus oriolus, un pārsvarā tas notiek vienlaicīgi...te ir tā lielākā problēma

   

smagākajā gadijumā narkolepsijas simptomātika ir halucinācijas.

 

1998 gadā H. o’Coils pamanīja, ka 70% no viņa narkolepsijas pacientiem pa naktīm redz pūci. Vienkrāša pūce.

 

Coils izdomāja uz šiem pacientiem veikt eksperimentu ar hipnozi. No 54 viņa pacientiem piekrita 12. No šiem 12 pacientiem, kuri tikai ievesti hipnozes stāvoklī, tika uzdots viens jautājums : „Jūs redzat pūci, atrodiet pūci, pastāstiet ko viņa dara”. Atbilde bija viena : „Viņa skatās uz manis...un tā nav pūce”, tas bija vienīgais ko o’Coils uzzināja no pacientiem. No 12 pacientiem 11 beidza dzīvi ar suicīdu nogalinot pie reizes savus ģimenes locekļus, 1 no viņiem nokļuva psihiatriskā klīnikā. O’Coilu iesēdināja uz 25 gadiem par tīšu slepkavību.

   

Draugs izkļuva ārā no šīs situācijas, izarstējās. Palīdzēja baznīca un svētīts krusts. Macītājs pateica, ka pārāk tuvu pielaida sev ļaunumu, tāpēc tagad arī viņa čaula cieš no tā. Jau pēc pirmās apmeklēšanas reizes simptomi pazuda. Bezmiegs Miegainība Zobu griešana pa miegam Hipopnoja Murgaini sapņi Parasomnija Nemierīgo kāju sindroms Somnifobija Narkolepsija Katapleksija Izārstēta ar labu vārdu un svētu krustiņu :D Lūk tev un mūsdienu medicīna :D

   

Cilvēki...Auuu...patiesība ir tur - ārā ;)

1 0 atbildēt

Rakts kur nepilnīt ir saņēmis to 2 mīnusus, vairāk šādus izglitojošus un analītikus reakstu, jo bezgaumīgie rāmji un komiksi ir jau apnikuši 

1 0 atbildēt

man vairs gulēt iet negribas. emotion

1 0 atbildēt

Man savukārt bija tā, ka es guļu dzirdu dažus soļus un jūtu kā caur mani kāds iziet, nogāja tāda kā tirpoņa, nevarēju pakustēties un parunāt, kad atvēru acis redzēju melnu tādu kā mākoni, pēkšņi mana galva, žoklis sāka kratīties, raustīties, kkā izlocījos un viss pārgāja, emocijas bija trakas, pat tagad atceroties biš bailīgi iet gulēt!

1 0 atbildēt

nemaz negribas tadu!

1 0 atbildēt

maize tu to "CERAMS" ieliki? emotion Man tagad bail gulēt.

1 0 atbildēt
Bija kaut, kas tāds, bet es biju takā nomodā un tumšā telpā (istabā, jo ievēroju skapī) , es biju takā piecēlies un pat apsēdies, sapratu ka guļu, bet nespēju pamosties varēju kustināt rokas situ sev pa vaigiem, lai pamostos, bet nekā, balss gan man nebija (neko pateikt nevarēju) es sapratu, ka atrodos mājas istaba, bet izdarīt neko nevaru tas vilkās vsm man tā likās vairākas minūtes.
1 0 atbildēt

nereti gadās arī ka nevar ne pakustēties ne parunāt,tik glupi kunkstēt!

1 0 atbildēt

Atceros vienu konkrētu gadījumu, kad šitā bija. Dēmonus gan neredzēju, bet bija tā, ka es pamodos no šausmīgām bailēm, sirds nenormāli dauzas, bet es nevaru pakustēties. Tāds stingums pa visu ķermeni. Gribas sarauties kamoliņā un ievīstīties segā, bet es nevaru. Tāda sajūta, ka nevaldu pār savu ķermeni, nespēju to kontrolēt. Tas gan jau bija pasen, pirms kādiem 4 gadiem, bet sajūtas atceros vēl šobrīd.

1 0 atbildēt

Pamodos no rīta, sapratu, ka nevaru pakustēties, mēģināju atvērt acis, bet skats bija tāds, itkā filmiņu rautu ārā no projektora - peldēja kaut kādi kvadrātveida kadri, viens aiz otra, tomēr kaut kā sajutu, ka istabā vēl ir māsa, mammas balsi arī kaut kur varēja dzirdēt, mēģināju pasaukt kādu palīgā (jo, pirmkārt, nesapratu, kas notiek, likās, ka nu ir gals klāt), kas man, protams, neizdevās.

Un lai arī cik dīvaini tas neliktos, pirmā doma bija: "Es vairs nekad nedzeršu, tikai ļaujiet man dzīvot!"

Pēc laika, protams, atchoknījos, bet manis stāstītajam jau neviens neticēja...

Tikai nesen, kad nu jau pagājuši vairāki gadi, sēžot kafejnīcā, dzirdēju kādu sievieti runājam par miega paralīzi un stāstām līdzīgu pieredzi, kā man, tā es arī sāku par šito štelli interesēties.

1 0 atbildēt

Blāāā toč šitā huiņa mani kadas 5 naktis peckartas mocija!Tipa pamosties sajūta tada ka kads uz muguras sēz knapi var pakusteties!Bet es vismaz parunat vareju.Katrā ziņā sajūtas diezgan interesantas!emotion

1 0 atbildēt

Izstāstīšu iz savas pieredzes.  reāli,man ir tikai pacmit gadi,bēt dažkārt es tiešām šausmīgi sastresojos.  Parasti man tas ir no stresa... Vienreiz es gulēju un sapņoju par to ka man izstabā rāpo milzīgi zirnekļi. es pēkšņi pamodos. Es jau jutu ka kkas ir grieztos. Paskatijos un tur kkāds milzīgs tarantuls. Viņš paņem un uzlec man virsū,es mēģinu kko izdarītu. Nehu*a nesanāk. Es vnk neko nevaru padarīt, ne paelpot,neko! Es galīgi nobijos,vnk sāku lēkāt kko darīt,bet nekas nesanāk.  Pēkšņi sajūtu ka notirpst kāja. Atkal varu pakustēties..  Es kā sāku bļaut... Vnk bļāvu tā itkā man ar kkādu cirvi mestu!  Un kad es izbļāvos,es paskatijos un neviena zirnekļa nebija! Pēc tam es nevarēju aizmigt bez TV. Zvēru,vel bik un es piedirstu visu gūltu! Vnk Akd tie reālie sapņi ir tik šausmīgi. zvēru! 

2 1 atbildēt

man ar ir gadījies. pamostos, dzirdu galvā tādu riebīgu skaņu gžžžžžžž.... un nevaru pakustēties. gribās kliegt un ieslēgt gaismu, nevarēju... 

1 0 atbildēt

Pašam ir gadījies vien divas reizes, kad mēnesi no vietas gulēju labi ja 2 vai 3 stundas. Teikšu kā ir - samērā briesmīgi. Mēģināju kustēties un tā itkā viss ķermenis būtu nogulēts (gluži kā roka, kad no rīta ir pavisam ļengana), tikai acis varēju kustināt. Iestājās neliela panika, bet tad arī pamanīju, ka istabā ir liekas ēnas, kas ļoti anarhiski kustās. Beigās pie gultas pienāca klāt kaut kāda ēna, kurai nekas cauri nespīdēja un šī uzlika roku man uz krūtīm. Tajā brīdī jēga bija pārmīzta un es pamodos. Par laimi gulta bija sauca, bet krekls gan bija pārklāts aukstos sviedros. Otrā reize bija diezgan līdzīga, vienīgi bailes bija mazākas un pat paspēju nedaudz papētīt. Vēlētos, lai kaut kas tāds atkārtotos, tad netērētu velti laiku un skatītos uz ko vien varētu.

0 0 atbildēt

Man rādijās halucinācija kad es bēgu no vietējās sētnieces , bet nevarēju paskriet un viņa mani sasita ar slotu. emotion

Izklausās smieklīgi , bet tad es biju nereāli pārbijies un man bija kadi 8 gadi.  :D :D

0 0 atbildēt

Man paldies dievam nekas tāds nav noticis taču es tagad zinu kā izvairīties.

0 0 atbildēt

ir pieredzērs uz ne vienu vien reizi tapēc mani jau 2. gadu nomoka bezmiegs vis sakas ar too kad mani pameta meitene un ta bija samēra liela morala trauma man un tad sakas gandriz katru nakti bija briži kad likās kad esmu nomodā bet nespeju ne pakustēties un parunāt 

0 0 atbildēt

Man tik tiešām identisks atgadijums ir noticis.

Nakts vidū pamodos no nekā un miegs bija kā ar roku atņemts, es pagriezos uz otriem sāniem, kur es redzēju melnu  stāvu, un tad bailēs vēlējos skriet prom, blaut, bet es nevarēju.

0 0 atbildēt

Jū man ir bijis šitais, bet nejau tik traki tas ir. Pēc kādām 5 reizēm, tas ir rēcīgi, jo tad jau attopies, ka atkal tas sapnis, kur nekustēšos. Tad es relaksējos un izbaudu notikumus, kas gļuko. Tas īstenībā ir izklaidējoši.

0 0 atbildēt

man bij kas līzīgs, pamosties un ir tik grūti, leikas ka kkāds akmens tev virsū būtu, nevari nevienu ķermeņa daļiņu pakustināt, tad ar mokām pamostie sbet izrādās tu esi pamodies sapnī un tad mēģini vēlreiz pamosties līdz esi pamodies....tas bij drausmīgākasi kas ar mani bij notici sun ta bija 2-3 naktis pēc kārtas!

0 0 atbildēt
« 2  3  4  5  6 »