Es esmu pieredzējis kko līdzīgu bet ne tieši miega paralīzi.
Ar mani tā ir noticis 2 reizes, karoč
Pirmā reize. Rīt man ir skola, bet nenāk miegs un negribās iet gulēt, dažas minūtes vēlāk uznāk miegs, es eju gulēt un guļu uz muguras, rokas taisnas blakām nolaistas guļ nu karoč pilnīgi atslābinājies esmu, un kad lēnām sāku iemigt, tad dzirdu džinkstoņu ausīs, pēc sekundēm tā paliek skaļāka un skaļāka, apmēram tāda ka vilciens iet garām, līdz ar to skaņai piebiedrojas klāt vibrēšana, apmēram kā klubā Basi uz skaļāko, un redzu priekšu, it kā acis būtu pa pusei vaļā un miglaini, un es cenšos pakustēties, nevar, pakustināt rokas nevar, atvērt acis, nevar, pat pabļaut nevar, bet klusu minkstināties var, un nu protams esmu panikā, un tad sāku dzirdēt balsis, rupjas, diezgan slikti saklausāmas, bet atceros, tādu rupju balsi kko murminam, un protams es gribēju kliegt, bet nevarēju, un tad es redzēju gaismu, un tad es pamodos... Visu fakin nakti negulēju un vecākiem pateicu ka esmu slims un neaizgāju uz skolu.
otrā reize bija pa dienu uz dīvāna.
Karoč, bratans otrā istabā spēlē kompi, mamma virtuvē, un tētis man liekas ka gulēja, un nu es sēdēju, skatījos national geographic, un jutu ka miegs nāk, domāju, ka viens mazs snaudiens nenāks par ļaunu jo rīt brīvdiena, un atkal es ne sēdēju, bet drīzāk gulēju uz dīvāna, galva un pleci bij uz augšu tā kā atspedušies pret spilvenu jo teļļuks kkā jāredz, un karoč iemiegu, un tad sākas dunēšana ausīs un sapratu, ka tie sūdi nāk atpakaļ, bija jau par vēlu pamosties, viss sāka vibrēt un pēkšņi kliedziens ausīs, ne pārāk rupja balls ne pārāk smalka balss, un tā sabijos, ka pat elpa trūka. Tad atkal dzirdēju runas, bet šitas atšķiras no pirmā ar to, ka šoreiz es istabu redzēju nevis miglaini, bet skaidri, it kā acis būtu vaļā, bet dabūju tikai vienā punktā skatīties jo nevar pakustēties, bet pēkšņi atrodos sēdu pozīcijā, it kā mani kāds vadītu un atkal redzu bildi miglainu, bet citu istabas daļu, un nevar pakustēties un es cenšos bļaut, ņihuja nesanāk, tāpēc atkal minkstinājos un tad redzēju tēlu paejam man garām, domāju, ka vai nu bratans vai mamma, bet es tač guļu, bet sēdu pozīcijā redzu ka kāds iet garām, tad atkal kāds runāja, un tad jutu sāpīgu triecienu pa galvu un tad pamodos un pār mani tecēja auksti sviedri. Pajautāju bratanam vai viņš neko nedzirdēja, vai negāja nekur, šis atbild nē. Es šokā, mamma ar nekur nav gājusi.
Tāda ir mana pieredze. ne miega paralīzes pieredze, bet kkas cits, līdzīgs miega paralīzei.
Atvainojiet ka tik gari, bet gribējās dalīties pieredzē.