Iestājoties naktij pienāk ilgi gaiditais mirklis, kad var doties uz Morfeja valstību, lai no turienes atgrieztos atpūties un žirgts. Tā būs lielākajai daļai cilvēku, tiem, kas necietīs no mēnesserdzības. Dzirdot šo vārdu parasti iedomājamies par gulošo, kas rokas izstiepis līdzīgi zombijam klīst pa jumta kori pilnmēness naktī. Patiesībā mēnesserdzība jeb somnabulisms ir nopietns miega traucējums. Ar šo slimību sirgstošo uzvedība miega laikā var būt ļoti pārsteidzoša. Cilvēki var darīt visu to pašu, ko esot nomodā, tikai bez jebkādiem aizspriedumiem vai bailēm par notiekošo, jo prāts guļ. Dažas no šīm izdarībām ir beigušās letāli, citas ir bijušas dīvainas, bet dažkārt gulošais ir nogalinājis savus tuviniekus. Tāpat, bez nekāda motīva, guļot.
Staigāšana miegā ir sena parādība, par to ir arī latviešu tautas ticējumi, piemēram - nevajag likt mazu bērnu gultas tur, kur naktī guļot viņus apspīd mēness, citādi viņi paliek mēnessērdzīgi. Vai pie vainas ir mēness, vai kas cits, bet naktīs notiek jocīgas lietas.