Mans stāsts12

Tad nu tā - tas notika pirms aptuveni gadiem 4. Tolaik vēl mācījos pamatskolas pēdējās klasēs. Manai klasesbiedrenei vecāki nopirka māju kādus 15 km no pilsētas. Māja jau nu ļoti skaista, veca, meža ielokā un vēl braucot iekšā koka izkārtne ar nosaukumu (nu taa ka parasti filmaas :D) Iepriekšējie saimnieki māju pārdeva ļot lēti, jo tur itkā spokojās.
Kādā vasaras dienā izdomājām 4 meitenes ar riteniem aibraukt piknikā uz turieni un pie reizes paķert asas izjūtas :D Protams neviena no mums neticēja, ka tur varētu notikt, kas dīvains..
Aizbraucām, iegājām iekšā - nu viss kā parastā, vecā lauku mājā - daudz putekļi, viss pamests un nelāga smaka. Uzgājām uz bēniņiem paskatīties, kas labs tur ir. Protams, daudz vecas lādes, grāmatas, tik diemžēl nebija ne logu, ne gaismas mums, tādēļ domājām tur vēl atgriezties, lai apskatītu visus vecos labumus.
Kad devāmies lejā, bija pienācis laiks piknikam, bet par cik nelāgi smakoja, domājām, ka jāatver logi, lai izvēdinātu. Izmocījāmies, bet nekā, jo vecie koka logi no mitruma bija uzbrieduši. Pastaigājām vēl pa iekšu un jau, kad devāmies ārā pēkšņi visi logi reizē atsprāga. Varat iedomāties, cik nepatīkama sajūta?? :D Protams, ka spiedzot iznesāmies ārā. Skrējām pēc riteņiem, bet tie nebija pie šķūnīša, kur atstājām.. tie bija otrā pusē šķūnim.. brr... nju neko, savācām riteņus un laidām prom, bet īsi pirms izbraucām no īpašuma, viena no meitenēm apstājās un skatījās uz māju kā spoku ieraudzījusi. Prasījām viņai, kas noticis, bet viņa teica - paskataties uz bēniņu logu... jā, tur bija seja... to nu mēs centāmies novelt uz to, ka tā jau daudz esam sadomājušās, tikai nevarējām izskaidrot, kā no iekšpuses bēniņos logu nebija, bet no ārpuses bija...
Kopš tā laika tur esmu bijusi vēl tikai 1 reizi, tad pat naktī, kad ar draugiem saprasījās pēc adrenalīna devas, bet nezinu kapēc, bet tā arī teritorijā ieiet nevarēju...