Šis ir mans pirmais raksts, tādēļ, lūdzu, esat saudzīgi pret mani (vismaz simtiem reizes esmu saskārusies ar šo lūgumu, tādēļ nospriedu, a man ar jāieliek).... Spokos sēžu jau sen, bet piereģistrējos gan tik pāris dienas atpakaļ... Tad nu lūk mans stāsts...
Tas notika apmēram pirms nedēļas...
2000-jā gadā piedzīvoju smagu depresiju, jo gāja bojā dažādās avārijās man tuvi 7 draugi... Trakākais bija, ka pirmo avāriju es redzēju... zinu, tas izklausīsies nereāli, bet pirms tam pastaigājoties pa parku biju piestājusi uz maza gājēju tiltiņa, un tur tad arī stāvot, sazīmēju debesīs 3 sarkanus krustus... Nevarēju nekādi saprast ko tas nozīmē, bet nu ka uz labu tas nav, pavisam noteikti... Maza atkāpīte, tas tiltiņš atradās pavisam tuvu morgam un kapiem.... bet nu padomāju, ka gluko un aizmirsu....
Bet tad, pēc nedēļas....
Nācās kurt krāsni (toreiz vēl laukos dzīvoju), skaldīju malciņu tur pat pie atvērtas, degošas krāsniņas, un te pēkšņi cirvis izvēlās no rokas un skaļi pateicu - NĀVE!!! Jāpiebilst, ka tobrīd biju viena.... Pati sabijos ne pajokam, turklāt atmiņā atausa 3 sarkanie krusti... Sāku domāt, ka mans brālis ir aizbraucis ar mašīnu uz tusiņu, sāka rokas kājas drebēt, visu nakti nevarēju iemigt, jo biju pārliecināta, ka kāds mirs.... Bet tad ap kādiem četriem naktī brālis pārradās un sāku domāt, ka man tik kārtējais gļuks un beidzot mierā iemigu....
Nākamajā rītā mani piecēla māte, ka man zvanot (tolaik mobīlo tik pat kā nebija), zvanīja kāds mazpazīstams džeks, kuršs stāstīja, ka viņu ģerevņā notikusi traģiska avārija, kur bojā gāja visa ģimene, jeb 4 cilvēki.... sāku domāt, ka varbūt tapēc tās trakās priekšnojautas, bet sāku domāt, tak 3 krusti... tā nu beidzām pļāpāt, bet sajūta tā pat dranķīga....
pēc 5 minūtēm ienāca māte un pateica, ka ap 5-iem rītā nositušies 3 mani draugi... biju šokā, jo tas tieši sakrita ar manām priekšnojautām un zīmēm... būtu bijuši 4, bet to vienu, piecas minūtes pirms avārijas, bija izlaiduši ārā... jāpiebilst, ka tajā avārijā viņi visi sadega, tad tādēļ tās nojausmas pie krāsns - atklātas uguns priekšā...
Pēc trim mēnešiem, tas izlaistais draugs arī gāja bojā autoavārijā, kopā ar vēl 2 maniem draugiem (atkal 3)... tad sākās runas, ka pēc pirmās avārijas, bojā gājušie draugi bieži vien viņu saukuši sev līdz un tad nu sanāk, ka paņēmuši ar.... Tikko vēl atcerējos, ka pirmajā piegājienā bojā gājušie nositās apmēram 20 metrus no kapiem, kur gulēja viņu 2 tuvi draugi,kuri nositās pirms gadiem trīs, pirms pašu nāves....
Mistiski, bet nu tā nu man izgāja, nav joka lieta iet uz bērēm 3 dienas no vietas un divas reizes gada laikā... 7-tais ar moci nositās vē pēc 3 mēnešiem... Tad nu man sākās nenormāla depresija daudzu gadu garumā, hronisks bezmiegs līdz pat šai dienai... Vienīgais risinājums miegazāles un ar ne vienmēr iedarbojas....
Tad nu pavisam nesen, zinot, ka nākamajā dienā būs reāli smaga darba diena, iedzēru miegazāles.... Bet te pa nakti jūtu, ka nevaru pakustēties, kaut kas baigi spiež un r ļoti smagi, izmēģinu visādi, bet nu pakustēties nevaru.... baisi bija, bet nu zāļu iespaidā, iemigu atkal, jo tā īsti nemaz nebiju pamodusies... No rīta modinātājs vēl nebija zvanījis, bet nu acis ciet, bet it kā pamodusies jau esmu un jūtu atkal to nenormāli spiedīgo smagumu... atveru acis un ieraugu.....
iepriekšējā vakarā man ļoti sāpēja kunģis, un acīm redzot mani dzīvnieciņi izlēma mani paārstēt... kaķene, apmēram 10 kg gulēja man uz krūtīm, bet suns 25 kg pār vēderu man pārliecies.... tad nu nav jau brīnums, ka pa nakti nevarēju pakustēties :D... (lietuvēns)... :D
Patiesībā gribēju mazliet pasmieties par nedaudz šeit sastaptajiem rakstiņiem, kur tiešām manāma fantāzija.... daudz zinu par mistiku, daudz ko esmu sajutusi, paredzējusi, tai skaitā 11-to septembri (tobrīd gan nezināju, kas notiks, bet jutu nenormāli milzīgu traģēdiju vismaz mēnesi pirms notikumiem), jo stāts par maniem aizsaulē aizgājušiem draugiem ir reāls un kopš tām it kā nejaušajām priekšnojautām, esmu iemācījusies, ka ir jāklausa balss no augšas....
Mistika pastāv!...
