Laikā ceļojošie.19
1997.gada augustā Iskjas salā 25 gadus vecs puisis Kurts Rainers,netīrs un saskrāpēts ,pieklibodams pienāca termālā baseina "Poseidonas dārzi'' kalpotāja pastāstija ka viņš esot tūrists,slīpā nogāzē nokritis no motocikla.Tūdaļ ieradās ārsts iešļircināja zāles un ar ātro palīdzību nosūtija uz slimnīcu.Nākošajā dienā viņam kļuva labāk viņš nosauca savu vārdu,un viesnīcu kurā apmeties.Kad uz viesnīcu piezvanīja izrādijās ka sarakstos tāda Rainera nemaz nav.
Mīklaino gadījumu sāka izmeklēt policija.Izdevās noskaidrot,ka 1981.gadā šajā viesnīcā tiešām uzturējās vācu tūrists uzvārdā Rainers,kurš visticamāk peldoties ārpus pludmales noslīcis jūrā.Atbraukušais brālis atpazina par bojāgājušo uzskatīto brāli un aizveda viņu mājās.Noslēpumā paliek kur nelaimīgais tūrists atradies visus 16 gadus.
Ķīnas pilsētas Guiliņas apkaimē zem kalniem atrodas pazemes pils ar daudzām zālēm-alām.Alas savienotas ar tuneli,pa kuru kursē mazs elektrovilcieniņš.Alās viegli apmaldīties,tādēļ katru tūristu grupu pavada gids ,kurš ik pēc brīža savus aizbilstamos pārskaita.2001 gadā atklājās ka pirms trim gadiem pazudis japāņu tūrists .Viņš atlidojis no Šanhajas un uz alām devies nevis ar grupu,bet pats uz savu roku,tādēļ viņa pazušanu neviens nebij pamanijis.Pēc trijiem gadiem japānis parādijās pie tuneļa izejas.Pats viņš apgalvo ka vienā alā apsēdies atpūsties un iesnaudies,pats viņs nekādi nespēja noticēt ka ir pagājuši jau trīs gadi.
1962.gadā Argentīnas jurā argentīniešu jūras spēku militārais kuteris pamanīja piekrastes ūdeņos negaidot uzpeldējušu zemūdeni.Kuterim tuvojoties tā ienira un vairāk neparādijās.Argentīniešu krasta apsardzes kuģi šajā kvadrātā dežureja vairākas dienas.Vēlakajā pārbaudē konstatēja ka numurs uz zemūdens stūres mājas piederējis kādai nacistiskās Vācijas zemūdenei,kas Otrā pasaules kara laikā nogremdēta Atlantijas okeānā
1992.gada decembrī norvēģu zvejnieki ziemeļatlantijā zvejoja siļķes 14 decembrī viņiem sabojājās seinera dzinējs un kuģis nolikās dreifā.Kad pēkšņi jūrnieku acu priekša no okeāna dzīlēm uzpeldēja kuģis.Pa tā klājiem skraidīja cilvēki.Kliedza, raudāja un sauca pēc palīdzības.Norvēģu jūrnieki šausmās sastinga tas bij visem zināmais Titāniks.Pagāja dažas minūtes un kuģis atkal pazuda zem ūdens.Salūzušā dzinēja dēļ jūrnieki nevarēja pietuvoties katastrofas vietai un izglābt ūdenī sasalušos cilvēkus.Viņi par šo gadījumu nosūtija telegrammu.Uz norādīto vietu atsteidzās Amerikas jūras kara flotes kuģis,kas atradās netālu.Viņiem izdevās izcelt no ūdens 13 cilvēkus,kuriem bija uzvilktas glābšanas vestes ar uzrakstu Titāniks.13 Titānika locekļu tālakais liktenis nav zināms ,jo ASV valdība visu noslepenoja.Savukārt 1912.gadā daži izdzīvojošie Titānika pasažieri bij ievērojuši ka netālu no grimstošā kuģauz neilgu laiku tumsā it kā esot bijis neliels kuģis.Kurš stāvējis uz vietas un nezin kāpec nebij steidzies palīgā.
Britu laikrakstos 1983.gadā par neidomājumu gadījumu kas noticis ar kuģi Milena.Kuģis ar tējas kravu izbrauca no Ceilonas ostas Kolombo uz Indijas ostu Bombeju.Reiz no Milenas ēterā atskanēja SOS signāls:''Mums uzbruka!Nezināms burinieks izsēdina desantu uz borta.Palīdziet! Kuģis Milena pēc tam pazuda ,kaut gan krasta apsardze un aviācija to pastiprināti meklēja.Pēc dažiem mēnešiem Milena it kā nekas nebūtu noticis ieradās Bombejā.Kuģa aparatūra liecināja ka nav nobraukta neviena lieka jūdze.Kuģa kapteini Viljamu Tukeru kuģa īpašnieki iesūdzēja tiesā.Visus jūrniekus pa vienam aicināja tiesas zālē,un viņi visi stāstīja vienu un to pašu:Pēc tam kad kuģis pēdejo reizi sazinājās ar krastu,uznācis spēcīgs vēja brāziens,kam sekoja spēcīgs negaiss,kādu jūrnieki vēl nebija pieredzējuši.Negaiss beidzās tik pat pēkšņi kā sākās.
Par turomāko liecina kuģa žurnālā:1983.gada 12 jūlijā pulksten 14.08 pēc izbraukšanas no negaisa bija jātvaira nezināmas valsts piederības divmastu burinieka uzbrukumu.Uzbrukums tika atsists ar dažādiem gadījuma līdzekļiemun uz borta atrodošā ''Tompson'' sistēmas automāta palīdzību.Viens uzbrucējs gāja bojā.Bet lū ko sīkāk par uzbrukumu stāstija jūrnieki:''Priekšā parādijās senas konstrukcijas burinieks,uzmeta uz mūsu borta abordāžas āķus,un rāpās pāri kaut kādās senlaicīgās drānās ģērbušies cilvēki.Uzbrucēju kliedzienos un izrunātājās frāzēs nevarēja saprast kas tā par valodu,bet nelīdzinājas nevienai no mūsdienu valodām.Kad uz uzbrucējiem tika atklāta uguns no automāta starp viņiem sākās panika,un burinieks tūdaļ devās prom,atstājot vienu kritušo.tas bij vīrietis kurš noteikti nebija zinājis par ziepju,zobu pastas,un skūšanās piederumu eksistenci.Viņam klāt bija līks,plats malaiziešu tipa nazis.Aģērbs sastāvēja no platām,ar sostu sasietām biksēm un kazādas vesti.Kapteinis norīkoja pārnest mirušo ķermeni uz kuģa saldētavu,bet citus ''lietiškos pierādijumus''ieslēdza savā seifā.Pirmā pavēle netika izpildīta jo nelaiķis pēkšņi pazuda,it kā būtu izkūpējis gaisā.Pēc tam kuģis atkal nokļuva vētrā,kas ilga ne vairāk par pusstundu.Vētrai beidzoties eķipāža izgāja uz sakariem ar Bombejas ostu,kad turienas radisti sāka kliegt:''Jūs atradāties?Jūs esiet dzīvi?
Pirāta apģērbu nodeva ekspertīzei,kas secināja ka audums ir maisu drēbe kas izgatavota 16 vai 17 gs.Tam pašam laikam var pieskaitīt arī pārejos priekšmetus.Bet kuģa kapteini vienalga apavinoja krāpšanā un atlaida no darba.