Kosmos & Tā mistika2
33
7
Ārpuszemes civilizāciju meklētāji jaunākajā video sižetā, ko pārraidījis Marsa aparāts Curiosity, saskatījuši neizskaidrojamas izcelsmes kapu ar krustu.
Par to visai pasaulei pavēstījis interneta lietotājs ar segvārdu Truthseeker - pēc viņa domām, uz Marsa virsmas redzams tieši koka krusts, bet nelielā akmens plāksne zem tā atgādina kapakmeni.
"Tā izskatās pēc kapa plāksnītes. Un jāatzīmē, ka tas nav pirmais krusts, ko var saskatīt NASA publiskotajās Marsa virsmas bildēs," komentē Truthseeker.
ASV, Krievijas un Austrālijas zinātnieku kopdarbs vainagojies ar zvaigznes atrašanu no tā paša gāzu putekļu mākoņa, kur atrodas Saule.
Kā vēsta ārvalstu mediji, zvaigzne HD 162826 atrodas Herkulesa zvaigznājā 110 gaismas gadu attālumā no Saules, tā ir masīvāka par Zemi apspīdošo zvaigzni par 15 procentiem.
Saules "brālis" nav redzams ar neapbruņotu aci, taču viegli pamanāms caur binokli. Tas atrodas tuvu spožajai zvaigznei Vegai.
Pētnieki neizslēdz, ka netālu no HD 162826 varētu būt nelieli pavadoņi, kas līdzīgi Zemes grupas planētām, bet Jupiteram līdzīgu planētu tur nav, uzskata zinātnieki.
Saules "brāļu" meklējumos astronomi spektroskopējuši vismaz 30 zvaigznes un pētījuši zvaigžņu ķīmisko sastāvu, tāpat zinātnieki pētījuši to orbitālās kustības parametrus.
Zinātnieki cer, ka pētījumi izskaidros Saules sistēmai līdzīgu kopumu rašanās mehānismus, kā arī palīdzēs kosmosā atrast tos apgabalus, kur būtu meklējama dzīvība
Reklāma
ESO VLT teleskops no Čīles ieguvis planetārā miglāja PN A66 33 (pazīstams arī kā Abell 33) attēlu, kas sagadīšanās dēļ kopā ar citu zvaigzni izveidojis savdabīga saderināšanās gredzena attēlu.
Kā skaidro astronomi, gaišzilais burbulis, kas izveidojies, kad novecojoša zvaigzne "nometusi" savus ārējos slāņus, kļuvis par fonu kādai spilgtai zvaigznei, kas atrodas mums tuvāk, bet tajā pašā redzes leņķī.
Miglājam Abell 33, kas atrodas 2500 gaismas gadu attālumā no Zemes, ir ideāla apļa forma, kas šādiem objektiem ir visai neparasta parādīb
Virs Argentīnas pilsētas Santafē otrdien uzsprāga meteorīts un sprādziena troksnis bija dzirdams 40 kilometru rādiusā, atsaucoties uz vietējo mediju teikto, vēsta "Ria Novosti".
Incidents noticis no rīta. Astronoms Horhe Kolgans paziņojis, ka atmosfērā eksplodējis bolīds vai meteorīts. "Sprādziens notika apmēram 60 kilometru augstumā, tāpēc tas bija tik labi dzirdams 40 kilometru rādiusā," sacīja Kolgans.
Dabas parādības aculiecinieki vietējiem medijiem sacījuši, ka pirms sprādziena debesīs redzējuši spēcīgu uzliesmojumu. Ziņu, ka meteorīta sprādzienā kāda tā atlūza būtu ievainojusi cilvēkus, nav. Uz zemes nav atrastas meteorīta atlūzas vai kādas citas tā pēdas.
Zinātnieki jau sen ir nonākuši pie secinājuma, ka Mēness izveidojās pēc tam, kad pirms miljardiem gadu Zemē ietriecās Marsa izmēra debess ķermenis, tomēr precīza Zemes dabiskā pavadoņa precīzs vecums līdz šim bija kaismīgu strīdu objekts.
Daži speciālisti apgalvo, ka tas noticis aptuveni 30 miljonus gadu pēc Saules sistēmas noformēšanās, turpretī citi ir pārliecināti, ka Mēness veidojies vismaz 100 miljonus gadu vēlāk.
Tagad starptautiska astronomu komanda Seta Jakobsona vadībā izskaitļojusi, ka taisnība bijusi pēdējiem, turklāt zinātnieki atklājuši tā saucamo "ģeoloģisko pulksteni".
Tev patiks šie raksti
