Ko jūs darītu, ja zinātu, ka jums ir palikusi vien diena ko dzīvot?
Iedomājieties, ka jums ir atlikušas dažas minūtes, varbūt stundu, ko dzīvot, un jūs kādā īpašā veidā esiet uzzinājuši, kad tieši jūs mirsiet. Kā jūs pavadītu šo pēdējo, tik dārgo stundu uz Zemes?
Ja šajā pēdējā stundā jūs varētu pabeigt visu iesākto, vai jūs spējat apzināties, kā to var izdarīt?
Un, vai izelpojot pēdējo reizi, jūs būsiet apmierināti ar to, ka esat darījis visu iespējamo attiecībā pret dabu un savu iekšējo „Es”?
Svarīga ir ne jau tikai pēdējā stunda kā tāda, svarīgi ir ar tās iespaidi. „Pēdējie iespaidi” rada pāreju nākamajām izpausmēm, ja tās būs. Atbrīvošanās no zemākās saskaņas neko nedod, jo viss tā vai tā tiks aizmirsts un tu atkal atgriezīsies šai pasaulē.
Komentēt var tikai reģistrētie lietotāji, komentārus redz visi lietotāji. reģistrēties vai ielogojies!
Ko jūs darītu, ja zinātu, ka jums ir palikusi viena diena, ko dzīvot?24
Reālajā Pasaulē visi kosmosi notiek vienlaikus: tie nemitīgi vibrē. Izpaustajā pasaulē visam ir sākums un visam ir arī beigas. Reālajā Pasaulē ir viss vienlaikus un kādā brīnišķā dienā jums tiks ļauts to aizmirst un pamest „uz visiem laikiem”.
Brīvība ir miljons reižu vērtīgāka par atbrīvošanos. Brīvs cilvēks arī verdzībā paliek saimnieks pats sev. Piemēram, es jums dodu kaut ko, teiksim, automašīnu, kurā nav degvielas un ar to nav iespējams doties ceļā. Jūsu automašīnai ir nepieciešama īpaša degviela, bet tikai jūs paši spējat novērtēt, kāda degviela ir vajadzīga un, kur to dabūt.
Jums pašiem ir jāspēj apjēgt, kā pārstrādāt manas idejas, lai padarītu tās par savējām, tikai jums derīgām. Jūsu automašīna nespēj darboties ar to īpašo degvielu, ar ko darbojas mana automašīna. Es jums piedāvāju tikai un vienīgi izejvielu. Jums jāspēj no šīs izejvielas saņemt to, kas nepieciešams jums. Esiet droši un sēdieties pie stūres.
Organiskā dzīve ir ļoti trausla. Jebkurā mirklī planetārais ķermenis var nomirt. Tas vienmēr karājas mata galā starp dzīvību un nāvi. Un, ja jums ir izdevies nodzīvot vēl vienu dienu, tad tā ir tikai nejauša dabas dota iespēja. Ja jums izdodas nodzīvot vēl kaut vai stundu, jūs variet uzskatīt sevi par laimīgu. Kopš paša ieņemšanas brīža mēs dzīvojam uz kredītā saņemta laika rēķina.
Dzīvojot šai pasaulē jums ikbrīdi jāsajūt nāves klātbūtne, tāpēc ir svarīgi, lai jūsu lietās un darbos valdītu kārtība, pat pēdējā stundā. Kā tad patiesi uzzināt, kura ir pēdējā stunda? Patiesības labad katru savas dzīves stundu dzīvojiet saskaņā ar dabu un paši ar sevi, tad nevienā brīdī jūs netiksiet pārsteigts negaidīti. Cilvēkiem šo prasmi vajadzētu apgūt jau skolā. Svarīgi ir mācēt pareizi elpot, ēst, kustēties un nomirt. Tam jābūt iekļautam izglītības programmā – gan tam, kā parādīt sava „Es” uzkrājumus, gan arī tam, kā veidot apziņu.
Kā rīkoties, ja mēs nejūtam, ka kaut kas palicis nepabeigts? Pajautā pats sev, kas jutīsies nelāgi, ja tu nomirsi kā suns. Nāves brīdī ir būtiski apzināties sevi pilnībā un sajust, ka tu esi izdarījis visu iespējamo un pilnībā izmantojis tev doto dzīvi.
Tagad jūs par sevi ziniet ne pārāk daudz. Bet dienu no dienas jūs arvien dziļāk rocieties šai kaulu maisā un uzziniet arvien vairāk sīkumu. Dienu no dienas jūs uzzināsiet arvien vairāk, ko neesiet paguvuši izdarīt un to, ko nepieciešams pārveidot no jūsu darītā. Reāls ir tas cilvēks, kurš atbrīvojis savu dzīvi no visa, kas tajā bijis svarīgs un var sacīt: „Tagad es varu mirt”. Jācenšas nodzīvot savu dzīvi tā, lai ik dienu varētu teikt: „Tagad es varu mirt neko nenožēlojot.”
Nekad veltīgi neizšķiediet pēdējo savas dzīves stundu, jo tā var būt jums pati nozīmīgākā. Ja nespēsiet to izmantot pilnvērtīgi, var nākties to nožēlot. Tas dvēseliskais saviļņojums, kas šobrīd jūs pārņem, var kļūt par milzīga spēka avotu un sagatavot jūs beznosacījuma nāvei. Zinot, ka nākamā stunda ir pēdējā jūsu dzīvē, izjūtiet iespaidus, kurus tā jums nesīs, esiet visīstākais iespaidu baudītājs. Kad Nāve jūs aicinās, esiet vienmēr gatavi tai sekot. Meistars zina, kā no visniecīgākās kripatiņas izvilināt pašu vērtīgāko. Mācieties kļūt par Dzīves meistariem.
Jaunībā es mācījos prasmi veidot garus. Es mācījos saņemt dzīves esenci, to vissmalkāko, kas tai piemīt. It visā meklējiet pašu vērtīgāko, mācieties atdalīt smalko no raupjā. Tas, kurš iemācījies iegūt esenci, pašu vērtīgāko no katra dzīves mirkļa, tam piemīt spēja apzināties jebko. Viņš nespētu ar dzīvi rīkoties mežonīgi.
Iespējams, ka pēdējā dzīves mirklī jums nebūs izvēles, kopā ar ko būt un kur atrasties, bet jūs variet izvēlēties, cik vērtīgi šo laiku pavadīt. Prasme iegūt pašu vērtīgāko no dzīves ir tāda pati prasme, kā saņemt pašu vērtīgāko no ēdiena, gaisa un iespaidiem, kas nepieciešamas, lai veidotu smalkākos ķermeņus. Ja jūs vēlaties saņemt no dzīves visvērtīgāko paši priekš sevis, tam ir jābūt saskaņā ar kalpošanu augstākajam labumam un sev ir jāatstāj tikai pašu mazumiņu. Strādāt pašam ar sevi, lai gādātu par labumu citiem, - tā ir ļoti gudra iespēja saņemt no dzīves to, kas visvairāk nepieciešams pašam. Ja jūs būsiet neapmierināti ar savu pēdējo stundu, jūs būsiet neapmierināti ar visu savu dzīvi. Nomirt nozīmē iziet cauri kaut kam, ko nav iespējams atkārtot. Veltīgi tērēt tik dārgo laiku, tas nozīmē liegt sev iespēju saņemt no dzīves pašu vērtīgāko.
Tev patiks šie raksti
