Pieaugot mēs aizmirstam daudzas lietas, kas ir notikušas ar mums bērnībā. Reti kurš varēs atcerēties, ko mazi būdami esam runājuši vai stāstījuši, bet citreiz, pieskatot mazus bērnus, saskaramies ar dīvainām lietām, kas uzdzen šermuļus. Ne jau katru reizi viss, ko stāsta bērni, ir jāuztver kā patiesība. Viņi arī skatās televizoru un dzird dažādas lietas, kas viņu iztēlē pārtop par pilnīgi īstām, bet tāda jau ir bērnība, ar nevaldāmu iztēli.
Foto: Pixabay
Dažus gadus iepriekš es liku gulēt paziņas meitu. Uz to laiku viņa bija 3 gadus veca un negribēja iet gulēt. Viņa man pajautāja, kāpēc viņai ir jāiet gulēt un es pateicu, ka ir vēls un ir laiks mazām meitenēm doties labā nakts atpūtā. Pēc tam viņa norādīja ar pirkstu tukšā istabā un teica "Kā būs ar to mazo meiteni?"
***
Pirms pāris gadiem es skatījos pamatskolas gadagrāmatu kopā ar savu 5 gadus veco māsīcu. Kad mēs bijām pie 2. klases fotogrāfijām, viņa norādīja uz puiku un pateica, ka viņš izskatoties gluži Nikolass. Kad es pajautāju, kas ir Nikolass, viņa vienkārši atbildēja, ka tas esot puika viņas skapī, un turpināja skatīties fotogrāfijas. Es gandrīz nomiru.
Foto: Pixabay
Mazi bērni zina lietas, patiešām. Mana brāļameita ir 4 gadus veca un vienmēr runā par viņas "vecāko māsu". Viņa arī visu laiku ar viņu sarunājas. Viņa ir vienīgais bērns ģimenē un nezina, ka dažus gadus iepriekš viņas māte bija stāvoklī, bet tā grūtniecība pārtrūka. Tas mani patiešām pārsteidz.
***
Es pieskatīju Džeku (5 gadus vecs), kurš teica, ka vīrietis vārdā Džeikobs, ģērbies kā mežcirtējs, sēž man blakus uz dīvāna. Viņš droši vien ieraudzīja manu šokēto sejas izteiksmi un tāpēc pateica, ka "neuztraucies, viņam nav roku" .
Foto: Pixabay
Mans mazais radinieks mēdza stāstīt par sievieti, kas naktī apmeklējot viņa istabu. Viņai esot sarkana kleita, viņu saucot Frenija un viņa dažreiz dziedot viņam, kā arī tas, ka viņa lidinoties gaisā.
***
Es pieskatīju vairākus bērnus, kamēr viņu vecāki bija kinoteātrī. Es noliku gulēt jaunāko (4 gadi) un skatījos televizoru, kamēr mājās atgriezās viņu vecāki. Nākamajā dienā vecāki man piezvanīja. Pēc jaunākā bērna teiktā es esot stāvējis durvīs un blenzis uz viņu ļoti, ļoti ilgi, smaidot. Es biju tik apjucis, ka nezināju pat ko atbildēt.
Foto: Pixabay
Es ar savu draudzeni pieskatījām viņas 4 gadus veco brālēnu. Draudzene patiešām ticēja visām tām reinkarnācijas lietām un sāka izjautāt viņas brālēnu. Viņš nesaprata jautājumus, bet tad draudzene vienkārši pajautāja "kas tu biji pirms piedzimi par (brālēna vārds)" Viņš atbildēja, ka esot bijis pavadonis un sāka vicināt rokas kā to dara pavadoņi. Vienkārši lieta tāda, ka brālēns piedzima akls.
***
Pirms kāda laika es pieskatīju drauga meitu. Viņi dzīvoja dzīvoklī ar lielām stikla durvīm. Meita devās pie stikla durvīm un nekustīgi vairākas minūtēs skatījās uz naksnīgo terasi aiz durvīm. Pēc tam viņa atskrēja pie manis un pateica "bailīgi, pārāk bailīgi" Viņa pieprasīja, lai es turu viņu klēpi un atteicās iet spēlēties. Pēc kāda laika viņa sāka ik pa laikam atkārtot "Tumsa sāk nākt iekšā. Tumsa sāk nākt iekšā"
Foto: Pixabay
Manai meitai bija iedomu draudzene vārdā Sallija. Vienreiz viņa pastāstīja par to, ka Sallija esot cietumā par savas mātes galvas nociršanu
***
"Mūsu pagalmā ir aprakti trīs bērni. Viņi man pateica, kur mēs viņus varam atrast."
