3. daļas video part 2
Statistikas dati. Ziņojumos par kontaktiem ar citplanētiešiem, pelēči sastāda ap 50 % Austrālijā, 43 % ASV, 90 % Kanādā, 67 % Brazīlijā, 20 % procenti Eiropā, 12 % Lielbritānijā.
Akmens laikmeta liecības par kontaktiem ar pelēčiem. Akmens laikmetā cilvēki nepazina rakstību un ir saprotams, ka viņi nevarēja atstāt rakstiskas ziņas par savādam būtnēm, kuras pirms daudziem tūkstošiem gadu savos lidaparātos atlidoja no Visuma. Taču akmens laikmeta cilvēkiem piemita izcilas mākslinieciskas dotības un viņi šis sastapšanas liecības ir iemūžinājuši gleznojumos un zīmējumos uz alu sienām:
- Kambarejes pie Esīzas ( Dordoņas departamentā ) līdzās NLO attēlojumiem redzamas svešādas humanoīdu galvas.
- Rufinjakas alā pie Flerakas ( Dordoņas departamentā ) arī līdzās NLO zīmējumiem redzamas humanoīdu galvas.
- tādas pašas humanoīdu galvas ir redzamas Pesmerlas alās pie Kabaretas ( Lo departamentā Francijā ). Šīm humanoīdu galvām, kas attēlotas minēto alu gleznojumos, ir raksturīgas šādas īpatnības:
1) milzīgs galvaskauss,
2) smails zods,
3) nav mutes,
4) nav deguna,
5) nav ausu,
6) acu vietā attēlotas slīpas uz augšu pagarinātas svītras.
Tieši tā mūsdienās aculiecinieki, kuri bija piedzīvojuši trešās vai ceturtās pakāpes kontaktu, apraksta pelēkās būtnes ( citplanētiešus ).
Pelēči senajā Šumerā. Britu muzejā ir apskatāma skulptūra, kurā iespējams atveido šo citplanētiešu rasi. Uzmanību šajā skulptūrā saista acis. Tās ir lielas un slīpas, tāpat nav deguna un ausu.
Pelēči viduslaikos. Pelēču apmeklējumi un aktivitātes aprakstītas viduslaiku folklorā un hronikās.Mūsu interesi, runājot par pelēčiem viduslaikos, saista feju un cilvēku hibrīds Puks. Dažos viduslaiku attēlos Puks ir pārsteidzoši līdzīgs pelēčiem - šmaugs ķermenis, pārāk liela galva un lielas acis.
Kāds nostāsts no Lejassaksijas dienvidiem vēsta par ceturtās pakāpes tuvo kontaktu viduslaikos: „Kāda sieviete gulēja gultā. Pēkšņi izdzisa gaisma. Te viņa dzirdēja, ka atvērās durvis. Aši izlēkusi no gultas, viņa atkal iededza gaismu. Viņa ieraudzīja rūķi ar lielu galvu, kas jau bija paņēmis viņas jaundzimušo bērnu un tā vietā šūpulī ielicis kaut kādu savādu rūķi. Sieviete sacēla troksni, un bērnu izdevās rūķim atņemt. Nakts apmeklētājs pazuda atkal neizskaidrojamā veidā, bet svešo mazo būtni atstāja šūpulī. Sievietei bija pietiekoši daudz piena, un viņa aiz līdzcietības gribēja pabarot arī mazo rūķi. Taču tas krūti neņēma un drīz vien nomira.”
Šajā nostāsta ir paralēles ar mūsu laiku NLO nolaupīšanas liecībām. Jo arī mūsu laikos citplanētieši nolaupa bērnus: sieviete guļ gultā, nodziest gaisma un istabā paradās rūķim līdzīga lielgalvaina būtne, kura viņas bērnu apmaina pret hibrīdbūtni un neizskaidrojuma veidā pazūd. Tā šo nostāstu savā grāmatā komentē vācu Paleo SETI pētnieks Lars A.Fišingers.
Pelēči mūsdienās. No neskaitāmajiem piemēriem, mēs šoreiz minēsim divus. 1947.gadā Ņūmeksikā pie Rozvelas avarēja citplanētiešu kuģis. 5.jūlija rītā Dr.Karija Holdens no Teksasas Tehnoloģiskās universitātes kopā ar savu grupu kāda rančo teritorijā pie Rozvelas atrada kaut kāda vraka atliekas: "Tas izskatījās kā nokritusi lidmašīna bez spārniem, bet ar ļoti resnu rumpi." Avārijas vietā Dr.Karija Holdens pamanīja trīs nedzīvus ķermeņus. Divi atradās ārpus vraka, viens objekta iekšpusē. To varēja redzēt pa caurumu objektā.
Tālākais ir skaidrs! Vieta, kur tika atrasts avarējušais NLO, ieradās militāristi un savāca gan vraku, gan humanoīdu mirstīgās atliekas. Notikumiem Rozvelā tika uzlikts slepenības zīmogs. Lai nomierinātu sabiedrību, militāristi apritē palaida dezinformāciju, ka pie Rozvelas patiesībā tika atrasta nokritusi metereoloģiskā zonde.
Ir informācija, ka ne visi citplanētieši bija gājuši bojā Rozvelā avarējot NLO. Viens no ekipāžas locekļiem avārijā izdzīvojis. Amerikāņi citplanētieti nosauca par BĀB. Tā viņu nosauca pēc doktora Vannevera Buša ierosinājuma. BĀB - Bioloģiska Ārpuszemes Būtne. Citplanētieša organismā bija hlorofils; viņš gluži kā augs saules gaismu pārvērta enerģijā. No šī citplanētieša ASV valdība ieguva informāciju, kas ļāva tai nodibināt pastāvīgu kontaktu ar citplanētiešiem.
1951.gada beigās BĀB saslima. Zinātnieki mēģināja citplanētieti izārstēt, bet visi viņu pūliņi bija veltīgi. 1952.gadā citplanētietis nomira.
1965. gada laikrakstu ziņojumi par Betiju un Bārniju Hilu nolaupīšanas gadījumu, kurā vainojami pelēči, pievērsa starptautisku uzmanību. Nolaupītie Betija ( Betty ) un Barney Hill apgalvoja, ka viņus 1961.gadā nolaupījuši citplanētieši un aizveda lidojošā šķīvīša formas kosmosa kuģī. Pēc Betijas Hill stāstījuma izveidotas zvaigžņu kartes pamatskolas skolotājs un astronomijas amatieris Marjorie Fish secināja, ka šo būtņu dzimtā planēta atrodas Zeta Reticuli zvaigžņu sistēma. Tāpēc pelēči dažreiz tiek saukti par Zeta Reticulans.
Šāda veida liecību ir tūkstošiem, un tas liecina, ka pelēčiem ir savi nolūki attiecībā uz cilvēci. Kādi? - varam tikai izteikt minējumus. Lars A.Fišingers grāmatā „Dievu laiki” vaicā: „Vai šodienas mazās, pelēkās būtnes savos lidojošajos šķīvīšos ir vakardienas lielie debesu dēli, kuri mūs nekad nav pametuši?”
Zinātnieki domā, pelēči ir palīdzējuši cīnītiesar slimībām un palīdzējuši radīt cilvēkiem jaunas tehnoloģijas, gribi tici, negribi netici... no 8000-2000 g. p.m.e. pelēči esot uzskatīti par dieviem, jo tie nākot no debesīm. tas gan nesaskanar iepriekšējam 3 daļām...
