Pēc jūsu pieprasījumā video par pelēčiem un un vēl apraksts.
Pelēču tipi.
A tips. Bellatrax pelēči : Viņi nāk no Bellatrax zvaigžņu sistēmas Oriona nomalē. Šie mazie cilvēciņi, iespējams sastopami jau viduslaiku folklorā. Šo pelēču augums ir tikai 1-2 pēdas liels. Mazāki nekā B tipa pelēči, Zeta Reticuli. Šie puiši ir mazāki augumā, daudz līdzīgāki rūķiem. Bieži netieši, bet dažreiz apzināti ļauni pret cilvēkiem. Abas pelēču rases - Bellatrax pelēči un Zeta Reticuli ir attīstījušas ģenētiski no tādas pašas saknes rases, un izskats ir ļoti līdzīgs neskatoties uz viņu izmēriem. Viduslaiku periodā viņus kristieši pieskaitīja pie dēmoniem. Viduslaikos Zemi apmeklēja divas citplanētiešu sugas reptoīdi un pelēči, kuri toreiz būvēja savas mājas pazemē un ir zināmi kā Deros. Deros bija plānprātīga veida Zeta pelēči, dzīvoja pazemē sargājoties atklāt ārieni saules gaismai. Šīs būtnes bija tās, kuras mēs uzskatām par mazo tautiņu: dažreiz kā gnomus, rūķus un troļļus.
Leģendas vēsta, ka viņi dzīvojuši pūķa alās, kur vertikāla eja veda zemes iekšienē un no turienes lielā tuneļu sistēmā. Kaut arī Īrija ir ļoti daudz leģendu par rūķiem, šie mazie cilvēciņi ir atrodami gandrīz visu tautu folklorā visā pasaulē. Vietējo Amerikas indiāņu leģendas vēsta, ka laika, kad milži parādījās uz zemes, mazie cilvēciņi aizgāja mātes Zemes iekšējā pasaulē.
B tips. Zeta Reticuli. Šis ir visvairāk zināmais pelēču tips. Saukti arī par Zeta Reticuli no Zeta Reticuli zvaigžņu sistēmas ( Bernard zvaigznes ) Oriona zvaigznājā. Viņu sociālā struktūra ir stingri noteikta, acīmredzami militāras dabas, viņu sabiedrības attīstības dzinējspēks ir zinātne un „pasauļu iekarošana.” Viņi ir 3 līdz 4 pēdas lieli, ar lielām galvām un tumšām acīm. Viņiem ir neizteiktas sejas iezīmes, mutes sprauga, nav deguna - tas izriet no liecībām. Viņi evolūcijas procesā zaudējuši reproduktīvo sistēmu vai gremošanas sistēmu un savu sugu reproducē klonēšanas ceļā.
Šo klonēšanas tehnoloģiju viņi ir devuši ASV valdībai saskaņā ar slepeno vienošanos... vienošanās punkti uzskaitīti esejā sazvērestība - slepena vinošanās ar citplanētiesiem? Zeta pelēču ģenētika pa daļai balstās insektoidālā ģenētikā, relatīvi tuvi insektu dzimtai.
Zeta pelēči tiek vainoti dzīvnieku sakroplošanas gadījumos. Viņus saista noteiktas vielas no liellopu orgāniem, kas stabilizē viņu klonēšanas procesu. Šis vielas tiek iegūtas no noteiktiem gļotu apvalkiem lupās, degunā, ģenitālijās, taisnajā zarnā un no noteiktiem orgāniem. Šis dziedzeru vielas ir viņu enerģijas avots, enerģijas uzņemšana notiek, ievadot šīs vielas zem mēles. Taču tas nav vienīgais veids, kā uzņemt barības vielas. Zeta pelēči sakropļojot dzīvniekus, parasti pilnībā no viņu ķermeņiem izsūknē asinis. Viņu bāzēs esot tvertnes, kur dzīvnieku un cilvēku orgāni peld līdztekus purpursarkanā šķidrumā, ietverot orgānu suspensiju. Zeta pelēči peldas šajā maisījumā, tāda veida caur savu ādu uzsūcot barības vielas. Atkritumu izvadīšana notiek caur ādu, līdzīgi kā sviedri izdalās caur ādas porām. Zetas tiek arī dēvētas par mazajiem zaļajiem cilvēciņiem(?): tāda kļūst viņu nokrāsa, ja viņi nav uzņēmuši pietiekamā daudzumā uztura vielas ( jautājums par mazajiem zaļajiem cilvēciņiem paliek atklāts ). Kad viņi ir šajā stadijā, viņi kļūst ļoti nikni/ļauni.
Viņu zinātne lielā mērā ir virzīta uz citu dzīvības formu pētniecību un gēnu inženieriju. Viņiem domājams bijusi loma cilvēku ģenētikas pārveidošanā pirms daudziem tūkstošiem gadu ( kādiem 200 000). Šķiet, ka viņi mēģina savu rasi krustot ar cilvēku, nolūkā radīt jaunu jauktu rasi, kas būtu labāka gan par Zeta pelēčiem, gan par cilvēkiem ( literatūrā ir lasīts, ka Zeta pelēči ir izmirstoša rase, kas tiekot klonēta tādā veidā kā pašlaik, ar katru nākošo klonu paaudzi, viņu rase attīstās vājāk. Viņi mēģina iedvest jaunu dzīvību savā rasē, radot jauktu rasi ).
Viņi, šķiet, dalās pamatā divās sociālās šķirās. Pirmā ir hawkish un bieži ir strupi, rupji un skarbi. Otra ir gandrīz miera piekritēji - daudz rafinētāki un lietišķi spējīgi - līdzīga uzvedība pret cilvēkiem, un atzīst par labāku izmantot diplomātisku stratēģiju, iegūstot kontroli par cilvēkiem. Šis pelēču tips ir oranžā pelēču grupa.
Viņi acīmredzot izmanto kaut kādas cilvēka ķermeņa substances kā uzturu, un tāpēc viņi ir attiecībā pret cilvēkiem ( un arī dzīvniekiem ) uzskatāmi par gaļēdājiem.
Šo pelēču vislabāk zināmās bāzes atrodas Ņūmeksikā un Nevadā, ASV, bet viņiem ir arī mazāk zināmas bāzes daudzās valstīs visā pasaulē.
C tips. Liela auguma pelēči ar lielu degunu. Nāk no Oriona. Viņu augums ir 7 - 8 pēdas ( tas jau ir virs 2 m ). Izņemot lielo degunu, pārējas sejas iezīmes šā tipa pelēčiem ir nedaudz līdzīgas A un B tipa pelēčiem. Šo pelēču tehnoloģijas arī var raksturot kā brīnumainas, neizprotamas. C tipa pelēči nav tik agresīvi pret cilvēkiem kā A un B tipa pelēči ( bet tomēr uzskatāmi par naidīgiem ). Viņi sliecas ietekmēt caur politisko varu, slēdzot līgumus ar lielvalstīm ( Andris ir dzirdējis, ka arī PSRS bija vienošanās ar pelēčiem. Laikam jau ar C tipa pelēčiem ). C tipa pelēči rada iespaidu, ka viņi ir labvēlīgi/labdarīgi, bet tomēr, viņi spēcīgi aizraujās ar gēnu inženieriju. Viņu galvenās bāzes atrodas Aleutu salās. Viņi ilgi nav redzēti Austrumu Krievijā.
Pelēčus uzskata par vienu no vislabāk attīstītajam citplanētiešu rasēm, lai gan daudzi strīdas pēc zinātnieku domām, eksistē ap 140 citplanētiešu rasēm... Un pēc zinātnieku domām, ja mūs salīdzinātu ar viņiem, mēs būtu kādā 130.-140. vieta, bet pelēči būtu 20.-1. vietā intelekta ziņā. Bet fiziskajā ziņā - cilvēki 10.-1., bet pelēči tikai 50.-130.vietā. OMG
ta ir
