Kā iemācities redzēt Auras un tās krāsas(Es pats vinas redzu jau 3.gadus)35

Aura un kā iemācīties saskatīt to




Ja jūs zināt, ka liesmojoša, altruistiska doma spēj mainīt auru un piesaistīt enerģiju, kas izraisa starojumu no plecu centriem – tas nozīmē, ka jums ir saprotams viens no dižākajiem pasaules noslēpumiem.


Katra ārēja izpausme ir atbilstošās lietu būtības reakcijas atspulgs.

Satraukums uz organismu iedarbojas nomācoši, toties ikviena cēlsirdīga un kvēla doma rada ļoti labvēlīgus izstarojumus.

Tas, ko pieņemts dēvēt par „Svētlaimi”, ir pilnīga un patiesa realitāte. Šī sajūta, šis stāvoklis dzimst sirdī un sasniedz galvas smadzeņu saknes, ar kurām ir saistītas visas mūsu jūtu orgānu atbildes darbības uz notiekošo.

- Tie, kuri prot redzēt citu cilvēku auras, var apliecināt, ka tas ir spilgts un mirdzošs ir starojums. Jebkura apzināta darbība ir cieši saistīta ar šo kosmisko plūsmu. Savukārt, jebkuras atmiršanas izpausmes izsauc auras satumsumu. Tur, kur plūst gaismas viļņi, kur kvēlo dzīvības dzirksteles, - tur ir Mūsu Stars.

- Mēģiniet ieraudzīt vismaz kādu paši savas auras daļu un jūs sapratīsiet, ka ir par maz tikai ar vēlēšanos vien, bet nepieciešami vēl kādi nosacījumi.

Šādi nosacījumi nerodas paši no sevis, bet attīstās pakāpeniski augstāku spēku ietekmē. Taču nonākt saskarsmē ar šiem spēkiem nav viegli – svarīgi, lai vārti uz tiem būtu atvērti. Un viens no labākajiem veidiem ceļā uz šo var izrādīties dziļš klusuma mirklis.

- Aurās visgrūtāk ieraudzīt smaragdzaļo un rubīnsarkano krāsu, kas ir divas pretējās krāsas. Smaragdzaļā simbolizē sintēzi, savienojamību, rubīnsarkanā – pašuzupurēšanos. Tās abas var mīties un saplūst viena ar otru, taču ieraudzīt tās tīrā veidā ir iespējams tikpat reti, cik reti ir sastopama savienojamība un pilnīga īstenošanās. Smaragzaļā krāsa vistuvāk ir Kausam un rubīnsarkanā – Brahmas Acij.


Bionereģētiķi ir noteikuši, ka cilvēki, atrodoties blakus, pastāvīgi apmainās ar enerģiju, pat tad, kad guļ. Turklāt fiziska mijiedarbība (pieskāriens) nemaz nav obligāta. Apmaiņa notiek energoinformatīvo apvalku- auras kontakta ceļā.

Auriskā ola – tā ir sava veida aizsargekrāns, kas pasargā mūs no visā svešā un nedraudzīgā iebrukuma. Bet ja kaut kas piesaista mūsu uzmanību, izsauc interesi, aura it kā atveras pretī "izpētes objektam”, mēģinot aptvert un uzņemt sevī "informāciju” par viņu. Tieši šī auras īpašība ļauj cilvēkam iesūkt dabas, kosmosa enerģiju. Bet tieši tā padara mūs viegli pieejamus vampīriem, īpaši meistarīgiem.

Izbadējušā vampīra galvenais uzdevums - iegūt upura uzmanību, ieinteresēt, sagraut viņa līdzsvaru, tā lai cilvēks, kas izvēlēts par "pusdienām”, pats pavērtu "durvis” uz savu auru un atvērtu piekļuvi savai enerģijai. Bet arī ar to enerģētiskajam zaglim nepietiek. Nākamais viņa solis - "uzsildīt ēdienu”, tas ir, novest upuri iebrucējam tuvā stāvoklī, noskaņot uz nepieciešamajām frekvencēm, stāties enerģētiskajā kontaktā. Tā kā cilvēka aura var uztvert tikai sev "radniecīgu” enerģiju, vampīrs visiem spēkiem tiecas noskaņot upuri uz savām garīgi zemajām frekvencēm – augsti garīga enerģija (tā, ko sniedz nodomu tīrība, labvēlība, patiesa ticība un mīlestība) viņam par barību neder. Bet aizkaitinājums, dusmas, agresija, bailes, nemiers, vainas jūtas, haotiskums - vampīra galvenie un labākie palīgi.

Tā kā visiem šiem stāvokļiem seko dzīvības spēku noplūde, sanāk, ka upuris, kas izjūt tamlīdzīgas sajūtas, zaudē kontroli pār savu emocionālo stāvokli un pats aicina vampīru "pie galda”: "Ēdiens gatavs!” Paēdušais vampīrs burtiski momentāni kļūst mierīgāks, spēcīgāks un veselīgāks. Bet uz pār viņa donora upura galvu krīt pārgurums, galvassāpes, slikts garastāvoklis un tukšuma sajūta, dažreiz, ja spēku noplūde ir visai būtiska, tas var beigties pat ar ģīboni. Ja upuris regulāri tiek pakļauts vampīra uzbrukumam, tas novājina organismu tik tālu, ka izraisa dažādas slimības.

Tomēr cilvēka organisms ir pašregulējoša sistēma. Tāpēc viņš patstāvīgi, bez mūsu apziņas iejaukšanās, tiecas aizpildīt dzīvības spēku deficītu, paņemot to no citiem ļaudīm. Tā, upuris, kas neapzinās, kas ar viņu noticis, nejauši pats var kļūt par vampīru. Pamēģiniet atcerēties, cik bieži jūs, atgriežoties, mājup pēc darba dienas, esat izgāzuši dusmas uz saviem radiniekiem jebkāda nieka dēļ. "Nolaižot tvaiku” (pareizāk, aizpildot spēku deficītu uz mājinieku rēķina), jūs noteikti nomierinājāties un, sajutāties labāk, paprasījāt piedošanu par skandālu, taisnojoties: "Man bija grūta diena”. Tagad jūs saprotat, ka diena bija parasta. Vienkārši jums nepalaimējās, un jūs kļuvāt ar enerģētisko upuri. Tāpat nepaveicās arī jūsu tuviniekiem. Kā tad aizsargāties no enerģētiskā vampīra uzbrukuma? Kā nepieļaut savas enerģijas zādzību un pašam nevilšus nepārvērsties par sadzīves parazītu?

Lai varētu izmantot efektīvas aizsardzības metodes, ir jāzina, no kā aizsargāties. Ienaidnieku, kā saka, "ir jāzina vaigā”.

KĀ IERAUDZĪT AURU?

Paņemiet biezu krāsainā papīra lapu un lielu balta papīra gabalu, apmēram 60 cm reiz 1 metrs. Jūs ieraudzīsiet redzes fenomenu, kuram nav nekā kopēja ar auru, bet pateicoties šai tehnikai var iemācīties redzēt cilvēka auru. Nolieciet baltā papīra lapu uz grīdas zem lampas ar spilgtuma regulatoru. Vidū nolieciet bieza sarkana papīra lapu. Tagad fiksējiet acis uz krāsainā papīra vidu un nemirkšķiniet. Nogaidiet 30 sekundes. Turpinot skatīties uz sarkano lapu, ātri aizvāciet to un paskatieties uz to pašu vietu uz baltās lapas. Sekundes daļu jūs redzēsiet tās krāsas, uz kuru skatījāties iepriekš, papildkrāsu. Ja tā bija sarkana krāsa, tad jūs redzēsiet zaļu. Pēctēls vienmēr atšķiras no sākotnējās krāsas, bet to forma ir vienāda. Iegūtais pēctēls, mirdzošs un caurspīdīgs, izskatīsies it kā planējošs. Ja jūs veiksiet tādu eksperimentu ar četrām, piecām papīra lapām pēc kārtas, kas prasīs tikai pāris minūtes, eksperimenta beigās jūs iegūsiet zināmu jūtību pret tāda veida krāsu tēlu redzējumu - mirdzošu, caurspīdīgu un telpā planējošu. Šīs krāsas ļoti līdzinās auras laukam, izņemot to, ka tās ir daudz pilnīgākas, jo tikai nedaudziem cilvēkiem ir tīras un skaidras auras krāsas.

Nākamajā apmācību posmā jums būs vajadzīgs partneris; vēlams, lai jūs abi būtu baltā apģērbā. Tas ir visvieglākais veids iemācīties redzēt krāsas. Protams, apģērbs neapslāpēs auru, bet tā krāsas var vai nu apgrūtināt vai atvieglot auras saskatīšanu. Novietojiet savu partneri pie baltas sienas, paņemiet lampu ar spilgtuma regulatoru, ieslēdziet to uz pilnu jaudu un apgaismojiet partneri. Tagad ņemiet krāsainā papīra lapu, un lai jūsu partneris tura to 2,5 cm attālumā no savas sejas zem deguna. Paejiet malā un paskatieties uz krāsu, kā jūs to darījāt iepriekš; fiksējiet skatienu uz šo lapu, aizskaitiet līdz 30 un palūdziet partneri aizvākt to. Jūs ieraudzīsiet papildkrāsu, kas planē telpā partnera priekšā. Mainot krāsainā papīra lapas, jūs pieradīsiet pie "pēctēla” krāsām ap partneri un jūsu prāts pielāgosies šai idejai. Pēc tam jūs varat novietot krāsaino papīru aiz galvas vai aiz pleciem, 30-60 cm attālumā no partnera. Izdariet to četras-piecas reizes, kamēr pierodat redzēt krāsas, kas planē ap viņa ķermeni. Tagad aizvāciet krāsaino papīru un turpiniet skatīties uz partneri, vienlaikus ļoti, ļoti lēnām mazinot lampas spilgtumu. Jūs pietuvosieties tam maģiskajam brīdim, kad cilvēka ķermenis kļūs pavisam tumšs - pēc tam, bladāc! - visas krāsas pēkšņi uzzibsnīs un jūs ieraudzīsiet auru. Visu pilnībā.

Jūs zināsiet, ka tās ir patiesās auras krāsas, nevis papildkrāsas, kuras jūs redzējāt iepriekš, pēc tā, ka jūsu priekšā parādīsies daudz mainīgu krāsu. Viss, ko cilvēks domā un jūt projicēsies viņa aurā. Kā likums, krāsas ap galvu un pleciem atspoguļo domas. Krāsas ap krūtīm un ķermeni, kas aptver muguru, lielākoties ir saistītas ar cilvēka jūtām un emocijām, kaut arī dažreiz vērojama neliela krāsu pārklāšanās. Papildus tam, ka aura attēlo cilvēka domas un jūtas, ir arī trešā iespēja. Dažreiz aurā izpaužas fiziskā ķermeņa problēmas. Ja jums kaut kas sāp, tas ļoti bieži izskatās kā krāsains plankums jūsu aurā. Krāsas, ko rada jūsu domas, mirdzēs un mainīsies, atbilstoši domu gaitai, bet krāsām, kas atspoguļo emocijas, parasti piemīt tendence planēt vai pārvietoties. Krāsas, kas saistītas ar slimībām, tiks fiksētas un, kā likums, tām ir stūri vai forma, bet pati forma nemainīsies. Ķermeņa kustības laikā krāsu plankumi tiks fiksēti noteiktā vietā. Dažreiz slimību nevar ieraudzīt, jo starojums, kas ar to saistīts, pilnībā atrodas ķermeņa iekšienē un neparādās ārpusē. Bet tas notiek galēji reti.

Jau ļoti sen ir atklāts, ka, iemācoties lasīt auru, jūs varat vienkārši paskatīties uz cilvēku un ieraudzīt visas viņa aurā fiksētās formas. Jūs uzreiz sapratīsiet, kas ar šo cilvēku nav kārtībā. Jums nevajadzēs magnētiskās-rezonanses attēlu vai citu pētījumu rezultātus. Vienkārši paskatieties uz auru un nosakiet precīzu diagnozi. Lielākā daļa cilvēku to var izdarīt. Visiem cilvēkiem piemīt spēja redzēt auru, ja tikai viņiem nav kaut kādas nopietnas fiziskas vai emocionālas problēmas. Lūk, kā var noteikt, vai šie lauki ir reāli vai nē. Piedāvājiet cilvēku grupai padomāt, piemēram, par savu automobili. (Gandrīz katram ir dažādas dabas jauktas sajūtas, kas saistītas ar automobiļiem.) Un jūs nekavējoties ieraudzīsiet, kā mainīsies auras krāsas ap galvu laikā, kad viņi domā. Pēc tam jūs varat teikt: "Padomājiet par kādu, kas jums nepatīk”. Iespējams, jūs ieraudzīsiet netīru sarkanu krāsu, niknuma krāsu, jo parasti, mēs dusmojamies un esam nikni, kad nemīlam kādu. Šāds starojums parādīsies ap galvu un pleciem, iespējams pat ap ķermeni līdz pašai apakšai. Pēc tam sakiet: "Padomājiet par kādu, kuru jūs patiešām mīlat. Ieejiet šai stāvoklī. Izvēlieties mīlamo cilvēku un padomājiet par viņu”. Šajā gadījumā parasti ir redzami rozā toņi, kas iziet no krūšu apvidus, un zelta vai balts starojums no galvvidus. Ja jūs palūgsiet cilvēkam padomāt par garīgām lietām un par Dievu, tad redzēsiet daudz zelta un violetās krāsas. Krāsas mainīsies brīdī, kad cilvēks sāks domāt par kaut ko citu. Lūk, tā jūs varat pārliecināties par to, ka aura patiešām eksistē.