Iemācies atcerēties savus sapņus!!
Pamācībā kā trenēties atcerēties savus sapņus:
Centies pamosties pats, bez modinātāja.
Tikko kā esi pamodies, nekusties! Ja esi pamodies ar modinātāja palīdzību, labāk to ignorēt, lai pīkst… Galvenais, domā par sapni!!
Piedomā par katru lietu, ko vēlies atcerēties. Sāc ar pirmo, ko atceries (parasti tas ir pēdējais notikums sapnī). Mēģini atcerēties, kas notika pirms tam, un vēl pirms tam, un vēl pirms tam…
Ja nespēj neko atcerēties, tad pie sevis prātā skaiti mantru RAOM GAOM (rrrrrrraaaaaaooooommmmmm gaaaaaaoooommmmm… taa izstieptā veidā) līdz prātā ataust pirmās atmiņas. Tad mantru pārtrauc un atceries sapni iepriekš aprakstītajā kārtībā.
Ieteicams arī sapni uzreiz pierakstīt, jo pretējā gadījumā tas var pazust no atmiņas nepilnas stundas laikā. Ja nav kur pierakstīt, tad visa nākamā stunda ir jāpavada pārdomājot šo sapni garīgā ziņā.
Sapņu skaidrojums…
Lai gan tu varbūt teiksi, ka sapņus neredzi vispār, psihologi skaidro, ka tos redz katrs. Cits jautājums – vai tu tos atceries.
Nav skaidri zināms, kāpēc daži cilvēki savus sapņus vispār neatceras, taču iespējams, ka tos atcerēties neļauj cenzūra.
Jo vairāk cilvēks domā par sapņiem un analizē tos, jo lielāka iespēja, ka viņš biežāk atcerēsies sapnī redzēto. Jo aktīvāk cilvēks risina savas problēmas, jo mazāk viņu nomoka sapņi. Sapņu skaidrošana ir ļoti individuāla. Protams, daudzām tautām ir savas sapņu skaidrošanas tradīcijas, un daļa taisnības jau tur ir. Ja vecmāmiņa teica, ka ūdens sapnī nozīmē slimību, tā arī notiek. Bieži vien mūsu jutekļi slimības signālus uztver ātrāk, nekā mēs saprotam ar prātu. Šī informācija par slimību un to, ka tās gadījumā sapnī jāredz ūdens, kaut kādā veidā saslēdzas, un tu patiešām sapnī ieraugi ūdeni. Sapņa saturs veidojas, ņemot vērā tavu uzkrāto informāciju.
Vienmēr svarīgi sapņos ievērot skaitļus. Piemēram, tu atrodies kādas mājas ceturtajā stāvā. Nu tad pārdomā, kas tev asociējas ar skaitli „4”.
Arī skaņas, krāsas un smaržas var būt ļoti nozīmīgas un skaidrojošas.
Infantilie un pārveidotie sapņi…
Sapņi, kas kaut ko nozīmē…Iegrimstot miegā, tajās aptuveni astoņās stundās mēs saskatāmies tādus skatus, kādus nebūtu spējīgs radīt pat slavenākie sapņu transformētāji kinomākslā. Nozvana modinātājs, tu piecelies un no redzētā atceries vien tik vien kā sajūtas, bet pēc pāris minūtēm arī tās jau ir izgaisušas. Tomēr speciālisti iesaka neattiekties pret sapņiem tik pavirši. Tie ir tikpat svarīgi un nozīmīgi kā reālā dzīve, kas notiek mums apkārt. Tie šifrētā veidā sniedz mums ļoti nepieciešamu informāciju. Atšifrēšanai nederēs sapņu grāmatas, jo speciālisti uzskata, ka nav iespējams radīt universiālus sapņu skaidrojumus.
Infantilie un pārveidotie sapņi
Sapņu veidu ir bezgalīgi daudz. Visizplatītākie ir tā dēvētie infantilie sapņi, kas ir mūsu ikdienas vēlmju piepildījums. Tie ir sapņi par lietām, kuras cilvēks nespēj piepildīt reālajā dzīvē, un tāpēc šīs vēlmes apmierina sapnī. Piemēram, tev ir alerģija pret zemenēm, bet sapnī tu redzi, ka ēd milzīgu porciju zemeņu ar putukrējumu. Šiem sapņiem pieskaitāmi arī seksuālie sapņi. Taču seksuālās vajadzības ir vienīgās, kuras sapņa laikā patiešām iespējams apmierināt. Pamostoties tu nevari justies paēdis, padzēris, bet pēc erotiska sapņa noskatīšanās tu vari justies seksuāli apmierināts/-a. Cita veida sapņi ir transformētie sapņi, kas ir apstrādāta zemapziņas informācija. Šos sapņus cilvēki arī visbiežāk atceras. Jo sapnis nesakarīgāks, murgaināks un jokaināks, jo tas ir vieglāk analizējams. Savukārt, jo sapnis loģiskāks un saprotamāks, jo grūtāk analizējams. Freids uzskatīja – tas tāpēc, ka informācija tiek tik ļoti sakārtota, ka no patiesās informācijas sapnī nekas vairs nav palicis.
Pirmās zinātniskās teorijas par sapņiem…
Pirmā zinātniskā teorija par sapņiem pieder Zigmundam Freidam, kurš uzskatīja, ka sapņi ir karalisks ceļš uz zemapziņu. Viņš skaidro, ka cilvēkam ir apziņa, zemapziņa un priekšapziņa. Pēdējā glabājas tā informācija, kuru mēs vairs neapzināmies, bet kura nav arī paglabāta zemapziņā. Starp priekšapziņu un zemapziņu kā filtrs darbojas cenzūra. Dienas laikā tā neļauj mūsu apziņā nonākt informācijai no zemapziņas, savukārt miega laikā tā nedaudz atslābst, gluži tāpat kā visi muskuļi, un informācija, kas glabājas zemapziņā, spēj nonākt priekšapziņā. Tā kā šī informācija var būt mums pārāk traumējoša, priekšapziņa to ietērpj simboliskos tēlos un pārvērš nosacīti vieglāk uztveramā. Tu sapnī redzi sievieti, bet īstenībā stāsts ir par vīrieti. Tu sapnī redzi, piemēram, ka kāds nomirst, bet īstenībā varbūt kāds piedzimst. Vienā tēlā var būt apvienotas vairāku cilvēku jeb objektu īpašības.
Cita sapņu analīzes teorija pieder Karlam Gustavam Jungam. Viņš uzskatīja, ka sapnis, katrs tēls un objekts, ko redzam sapnī, ir mūsu personības daļa. Piemēram, ja tu sapnī redzi meitenīti, kura sēž pie galda, viena tava personības daļa var būt šī meitene, otra – galds, bet trešā – tēja, ko viņa dzer. Atšķirībā no Freida, Jungs uzskatīja, ka cilvēks pats, bez speciālista palīdzības ir spējīgs analizēt savus sapņus. Vienkārši tie ir regulāri jāpieraksta un pašam ar brīvo asociāciju palīdzību jāanalizē, kas tieši tiek vēstīts ar sapņu tēliem.
Seno civilizāciju un tautu SAPŅU skaidrojumi…
Senās civilizācijas un tautas sapņus vienmēr ir uzskatījušas par svarīgu informācijas nesēju, atšķirība ir tikai tajā, kādu skaidrojumu viņi tiem piedēvējuši:
Grieķiem bija izstrādāti īpaši rituāli, kas palīdzēja radīt un sapņot labus sapņus. Pamatā tas nozīmēja atteikšanos no gaļas, vīna un seksa. Aristotelis uzskatīja, ka sapņi ir nozīmīgas nākotnes vīzijas un tajos katrs cilvēks var atrast un uzzināt savu iespējamo likteni. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka sapņi brīdina par tuvojošos slimību, jo neapzinātais prāts uztver signālus, ko apziņa vēl neuztver.
Babilonieši sapņus uzskatīja par ziņu no kādām pārdabiskām būtnēm. Labie sapņi, viņuprāt, nāca no dieviem, bet sliktie – no velniem, dēmoniem.
Ēģiptieši ticēja, ka sapņos dievi atklāj sevi, pieprasot lūgšanas vai brīdinot par nenovēršamu likteni.
Indusi bija pārliecināti, ka sapņi ir pareģojoši un laiks, kad redzēja sapni, nozīmēja laiku, kad pareģojums piepildīsies.
Japāņi sapņus uztvēra kā vīzijas, kam varēja prasīt padomu, ar ko bija aizņemts prāts nomodā. Savukārt atbildes, viņuprāt, sniedz senču gari.
Austrālijas aborigēni uzskatīja, ka gari no pazemes klīst pa cilvēku zemi. Kad tie iziet cauri mironim, parādās „lielā vīzija” jeb – mūsu leksikonā – sapnis.
Ziemeļamerikas indiāņi ticēja, ka dvēseles apslēptās vēlmes tiek piepildītas sap’[nos. Sapņi varēja parādīties arī pēc tam, kad vēlmes bija apmierinātas un atbildes uz jautājumiem bija atrastas.
Kas ir sapnis?!
Sapnis ir universāla pieredze.
Agrāk uzskatīja, ka ne visi cilvēki sapņo, bet tie, kas sapņo - dara to tikai reizēm. Kopš Aserinskis un Kleitmans 1953. gadā atklāja ātrās acu kustības (REM) miegā un to saistību ar sapņošanu, mēs zinām, ka katrs cilvēks miegā sapņo. Nakts miega laikā cilvēks piedzīvo 3 - 4 smadzeņu aktivitātes izmaiņu periodus. Katrā no tiem ir aktivitātes pacēlums, kad cilvēks sapņo. Tomēr miega bioloģiskā izpēte nepalīdz mums izprast sapņošanas pieredzi. Zigmunds Freids apgalvo, ka „Sapņi ir miega sargi, nevis tā traucētāji”.
Apzinātie sapņi…
Apzinātie sapņi ir sapņi, kurus cilvēks atceras.
Apzinātos sapņus var pieskaitīt pie bezprāta kategorijas, jo šie sapņi mūs iesaista dialogā un mijiedarbībā starp sapņiem un visu sapņos notiekošo.
Cilvēki patiešām redz apzinātos sapņus, jo tie ir saistīti ar ķermeni vairāk, nekā var iedomāties. Tie, kas redz apzinātos sapņus, stāsta, ka ķermenim guļot miegā, prāts ir nomodā. Viņi apgalvo, ka redz iekšējo ķermeņa dzīvi, piedzīvojot izjūtas un pārdzīvojumus, kurus nomoda stāvoklī nekad nav izjutuši.
Eksperimentāli ir pierādīts, ka apzinātajos sapņos laika novērtējums (izjūtas) ir ļoti tuvas reālajā dzīvē pastāvošajām. Tas pārsteidz, jo ļoti daudzi sapņos izdzīvo gadus un pat dzīves. Šķiet, sapņos šāds efekts tiek panākts ar t.s. scēniskā trika palīdzību, līdzīgi kā teātrī vai kino tiek radīta laika plūsmas ilūzija.
Dažāda veida pētījumos ir pierādīts, ka sapnī notiekošais uz smadzenēm un daļēji arī uz ķermeni iedarbojas tāpat, kā tas notiek nomodā. Piemēram, sapnī cilvēks aiztur elpu, tiek fiksēta viņa elpošanas ritma maiņa. Proti, mūsu smadzenes uz šīm darbībām gan sapnī, gan nomodā reaģē vienādi, tām tik tiešām sapnis ir realitāte. Un kaut arī mūsu kultūra cenšas to ignorēt, sapņos pārdzīvotais ir tikpat reāls kā nomodā pieredzētais. Tāpēc, ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi, viņam jāuzlabo arī sapņi.
Lielākoties apzinātie sapņi sniedz krietni pozitīvākus pārdzīvojumus nekā parastie sapņi un – vēl jo vairāk – murgi.
Bez stingras, precīzas apņemšanās saglabāt izpratni sapnī, apzinātie sapņi ir gaužām reti. Tātad, pašam ir iespējams regulēt un ierobežot apzināto sapņu daudzumu, biežumu. Sapnī saņemam informāciju no zemapziņas, un tāpēc uztraucamies – apzināti kontrolējot savus sapņus, šo svarīgo procesu iespējams izjaukt. Sapņi nav pilnībā zemapziņas raidīti, tie ir pārdzīvojumi, ko savstarpēji veido apzinātais ar neapzināto, tāpēc arī savus sapņus varam atcerēties.
Apzinātais vai vienkārši sapnis, tas ilgst aptuveni stundu.
Sapņi
Sapņi ir realitātes imitācija, ko veic uztveres sistēmas. Miegā informācijas uztvere no ārpasaules, ķermeņa kustības ir niecīgas, turpretī smadzeņu aktivitāte ir diezgan liela. Un guļošais redz, dzird, jūt un pārdzīvo to, kā konkrētajā brīdī apkārtējā pasaulē nemaz nav.
Ir jāizprot, kāds labums būs no tā, ka iemācīsieties iedarboties, kontrolēt savus sapņus. Pievērsiet īpašu uzmanību jebkuram troksnim, dziesmai, tekstam vai skaitļu rindai, ko redzat sapnī, jo sapņi var palīdzēt kontaktēties ar iekšējo informāciju un resursiem, kas jums ir nepieciešami.
Kā atcerēties sapņus?!
Cilvēkam, neiemācoties atcerēties parastos sapņus, nebūs arī apzināto sapņu. Jo galvenais ir spēja atcerēties. Un spēt sapnī apjaust, ka tas ir sapnis. Tāpēc jāzina, kam tas līdzinās. Sapni atstāstot, to ne vienmēr var atšķirt no realitātes, kaut arī sapņu pasaulē daudzi nomoda likumi nedarbojas. Jāiemācās katru nakti atcerēties kaut vai vienu sapni. Tāpēc kārtīgi jāizguļas. Jo tikai labi atpūties cilvēks spēj sakoncentrēties, lai kaut ko atcerētos, var pierakstīt sapni. Daudziem pietiek tikai ar atgādinājumu sev pirms gulētiešanas: „Jāpamostas un jāatceras tas, ko sapnī redzēju un pārdzīvoju”.
Ja ir pārāk ciešs miegs, un cilvēks nespēj pamosties, var mēģināt izmantot modinātājpulksteni. Ātrā miega periodi ir aptuveni ik pēc deviņdesmit minūtēm. Tātad, lai pamostos kādā no miega ātrajām fāzēm, modinātājam jānozvana pēc 4, 5, 6 vai 7,5 stundām.
Tad vēl ir jābūt motivācijai, kāpēc sapņi jāatceras. Lai pamostoties prātā ir tikai viena doma: „Ko redzēju sapnī?!”
