Reiz māmiņa iedeva meitai naudu un sūtīja uz veikalu. Tikai nepērc klavieres ar baltiem un sarkaniem punktiem.Meita aizgāja uz veikalu tur tikai bija sarkanas ar baltu klavieres. Tās arī viņa nopirka. Mājas meitene spēlēja klavieres.No tās izlīda šausmīgs spoks un teica dod gaļu! Meita nedeva. To aprija.Mamma spēlēja klavieres. No tās izlīda tas pats spoks un prasa gaļu. Mamma nedeva. To aprija. Tētis gāja ar bisi spēlēt klavieres.No klavierēm izlīda ...
... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... Kas izlīda? Pasakiet komentāros!
Tifānija sēdēja savā istabā un pildīja mājasdarbus, kad viņai pienāca īsziņa. Meitene neatpazina numuru, bet īsziņā bija teikts ‘’Ieej vannā un tad uz gultu! Rīt skolas diena!’’ Viņa nodomāja, ka kāds sajaucis numurus un nepievērsa uzmanību, turklāt viņa tāpat vēlāk plānoja iet mazgāties. Meitene drīz vien pabeidza mājasdarbus un devās uz vannas istabu, kur atrada vannu jau piepildītu. ‘’Dīvaini gan,’’ viņa pie sevis noteica, ‘’Varbūt mamma jau atkal pacentusies.’’ Tifānija novilka drēbes un ieleca vannā, pirms paspēja apjaust, ka kaut kas nav kārtībā. Pēkšņi meitene sajuta stindzinošas sāpes, kas pārņēma visu viņas ķermeni. Pēc mirkļa jau sāka lobīties āda un straumēm gāzties asinis. Sāpju plosīta, Tifānija izleca no vannas un sāka kliegt pēc palīdzības. Viņa ieskrēja savā istabā, lai zvanītu policijai, bet viņu jau gaidīja jauna īsziņa no tā paša nezināmā numura. Īsziņā bija rakstīts ‘’Nākošreiz ielej vannā ūdeni!’’ Tiklīdz meitene bija izlasījusi, viņai aiz muguras kāds sāka skaļi smieties. Tifānija apgriezās un ieraudzīja garu vīru melnās drēbēs, kurš vienā rokā turēja viņas mammas galvu, bet otrā kanniņu ar kādu skābi. Izlasīju šo stāstu internetā un man baisi palika, jo man virtuvē ir arī izlietne un spogulis...
Pirms kāda laika paskatījos video par Bloody merrie. Aizgāju uz virtuvi un tur pie sienas stāvēja spogulis. Nu protams tas man acīs neiekrita un tad es vnk tāpat 3 reizes pateicu bloody merrie un pazuda elektrība un mani kaut kas iegrūda izlietnē. Baigi sasitu galvu ap skapīti. Un dīvaini bija tas ka es piecēlos un man visa galva bija asinīs, bet nekur nebija asins nospiedumu!
Un jā man radās jautājums vai tā bija Mērija? Un ja nav sveču viņu arī var izsaukt? Bija lietains un ļoti drēgns vakars. Luksaforos mirgoja dzeltenā gaisma un slapjās ielas bija tukšas. Nebrauca gandrīz neviena mašīna, bet es ar savu auto nesteidzīgi devos pie meitenes, kuru iepazinu kādā ballītē pirms neilga laika. Mēs bijām kopā un jau bijām iemīlējuši viens otru, tāpēc pa galvu šaudījās daž ne dažādas domas. Pa ceļam piestāju kādā degvielas uzpildes stacijā, lai nopirktu kaut ko ēdamu un karstu kafiju, jo biju nedaudz noguris un acis krita ciet.Tur pat, autostāvvietā, izdzēru karsto kafiju, apēdu maizītes, tad iedarbināju automašīnas dzinēju, lai turpinātu iesākto maršrutu.Turpināju braukt pa slapjo asfalta ceļu un autobusa pieturā pamanīju kādu meiteni, kurai nebija lietussarga. Viņa mirka lietū un stāvēja nekustīgi. Man viņas palika žēl. Es piestāju, lai apvaicātos, vai nevajag kaut kur aizvest. Biju ļoti pārsteigts, uzzinot, ka viņa ir māsa tai meitenei, pie kuras braucu ciemos. "Re kāda sagadīšanās" es nodomāju. Atlikušo ceļu mēs nepārtraukti runājāmies un mums bija ļoti jautri. Kad jautāju, cik tad viņai īsti ir gadu, es neticēju, jo viņa izskatījās stipri jaunāka. Lai nu kā, es tam nepievērsu uzmanību.. Tad nu esam klāt. Izkāpām no mašīnas un viņa man teica, ka ies mājā pa sētas durvīm, jo viņa grib samīļot suni, bet es lai eju pie galvenajām durvīm un tur mani ielaidīs mamma. Tā arī darīju. Piezvanīju pie durvīm un tās atvēra jauka, sirsnīga sieviete. Ieaicināja mani iekšā un uzreiz piedāvāja siltas vakariņas. Tad nu no mājas otrā stāva nokāpa arī mana meitene. Viņa izskatījās satriecoši. Iekārtojāmies pie iedegta kamīna un mums bija ļoti jaukas un mīļas sarunas. Pavisam biju aizmirsis par viņas māsu, kuru es satiku autobusu pieturā. Bet tad es atcerējos un jautāju: "Mīļā? Kur palika tava māsa? Tu viņu satiki?"Iestājās pamatīgs klusuma brīdis. Es nesapratu kas notiek, jo manai draudzenei un draudzenes mammai bija akmens cietas sejas. Tad māte ierunājās: "Viņu pirms dažiem gadiem notrieca automašīna autobusu pieturā, kur atrodas netālu no benzīntanka." -------Kas bija šī meitene, kuru vedu savā mašīnā?
Stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem. tas bija nesen.nu tātad - es vienu dienu kad atnācu no skolas, skatījos TV.es skatos un tad es dzirdu soļus koridorā.es bailīgi ieeju koridorā un paskatos.neviena nav.skatos tv, un tad riktīgi sāk klauvēties pie durvīm kkas.eju paskatos pa durvju actiņu, bet itkā neviena nav.un tā es līdz vakaram šāāusmīgi baidījos.tā ir patiesība.nemeloju. gribi - tici,gribi - netici. tā bija mana šausmīgākā diena mūžā.
Vakar mes pa skype no rīta nolemām ar draugu pastaigaties pie vecās mājas apskatīties jo 2 meitenes teica kad tur ir takā 2 līķi. Tajā māja laikam neviens nedzivo tapēc aizgājām apstīties.viņš teica kad iejiesim iekšā bet es negāju jo man bija bail tapēc es paliku ārā gaidīt viņu.Viņs ielīda pa logu tā bija vienīgā ieeja jo durvis un pārējie logi bija aizsisti ar dēļiem un naglām.Es viņu gaidiju jau kādas 8 min bet viņš neiznāca ārā.Tapēc arī ielīdu iekšā bet mes bijām stulbi jo tur kads dzivoja vispār!Tapēc es viņu biju atradis viņš bīja bēniņos viņam virsū uzskrita malka es viņam teicu no kurienes viņam uzkrita malka vinš teica kad nezina viņs gāja un viņam no aizmugures uzkrita liela malkas pagale uz kājas tapēc mes ātri izksrejam ara pa logu.Bet mēs atradam 2 mantas iekšā! Mēs atradam kautkādas atslēgas ar numuriem rakstītas un vēl kautkādas baterejas un paņēmām mantas un izskrejam ārā.Un aizkrejam pie manim.
Tas notika apmeram kados 20:00
Patiess stāsts ja neticat atnākat pie manim pierādīšu.
Un tās meitenees piemeloja par līķiem bet viņas teica kad tur dzīvo kautkādi spoki tā laikam ir taisniba varat ticēt varat neticēt
