Vienu dienu mēs ar draugiem bijām satikušies un nosvinējām to draugu mājas ar nelielu saietu. Šis saiets bija samērā mierīgs , bet protams nedaudz jau bija jāiedzer. Bija pienācis plkst 02.00 , visi bija noguruši un grasījās doties mājās ! Mājas saimnieks mūs visus pavadīja līdz durvīm , atsveicinājās un stresains aizslēdza durvis. Mēs bijām sašutusi pa viņu , bet dzērumā un noguruma bija nedaudz vienalga par ko viņš uztraucās. Iedami pa tumšo ceļu es sajutu , ka kāds mūs izseko. Man negribējās nevienu biedēt , jo mūsu grupiņā bija meitenes . Došanās mājup pirmo reizi likās tik gara un nepatīkama , tas nebija reibuma ietekmē , bet iekšējās sajūtas lika justies nekomfortabli. Nonākuši līdz krustojumam vajadzēja atvadīties no vienas draudzenes , kura tur netālu dzīvoja. Devoties tālāk mēs dzirdējām bļaušanu , tādu kā kropļainu vaidēšanu. Grasijāmies zvanīt policijai , bet nevienam telefonam nebija zonas ! Ieejot pagalmā kur dzīvoja meitene no kuras atvadījāmies mēs redzējām viņu raudam! Lēnām, ļoti lēnām viņa griezās un mēs redzējām tikai viņas sakropļoto seju. Mēs bijām visi nobijusies un aiz bailēm mēs vedam viņu uz māju ar vēlvienu cerību ka tur būs zona. Dodoties uz turieni otrai grupas meitenei vēderā iedūrās nazis , bet dūrējs pazuda. Visi mēs sakām ātrāk skriet. Ieejot mājas mēs sazvanījām glābējus , diemžēl sadurto meiteni neizdevās glābt. Nākamajā dienā sakropļotā meitene pastāstīja ka slepkava bija draugs pie kura notika ballīte . Policija aizbraucot uz slepkavas māju atrada tikai viņa sievas līķi un zīmīti kur bija rakstīts ,, nogalināt, nogalināt , nogalināt ,,!
Tev patiks šie raksti
