Krāšņajā folklorā bieži sastopamie gari, monstriņi un citi pārdabiskie brīnumi.
Japāņu folklora67
713
7
Kappa. It kā nekas neparasts, parasts, gobļinveidīgs radījums ar iedobumu galvā, kas ir pilns ar ūdeni no dzimtā strauta vai dīķa. Ja ūdens izlīst, radījums zaudē savas maģiskās spējas, Kappas parasti dzer asinis, taču tas nebūt nenozīmē, ka tie var būt tikai ļauni. Starpcitu, kappas dievina ēst gurķus; ģimenes, lai pielabinātos kappām, uzraksta uz gurķa savus vārdus un tad to iemet kappas dīķī. Japāņu tautas stāstos figurē vairāk kā ducis dažādu kappu – ir vienaicainās kappas, matainās, gļēvās, kalnos kāpējas kappas un katram ir dots savs nosaukums. Ir pat ballīšu kappas! Kā jau minēju, nekas neparasts.
Heikegani. Ir viens iemesls kāpēc tie ir šeit pieminēti: tie reāli eksistē. Heikegani krabji ir Japānā sastopami posmkāji. Dažādi mīti vēsta, ka šajos krabjos iemājo Dan-no-uras kaujā kritušie samuraji, un, patiešām, līdzība ar cilvēka seju ir samanāma.
Reklāma
Itan momen izskatās pavisam nekaitīgs. Kā nu ne, tā taču ir tikai balta drāna, apmēram 10 metru garumā. Tā parasti lidinās naksnīgajās debesīs, kas ir varbūt biki dīvaini, bet ne biedējoši. Biedējošā daļa sākas, kad Itan momen tiek nokaitināts un var kļūt par ļaunuma iemiesojumu. Tas var aptīties ap galvu un saspiest to vai vienkārši nosmacēt līdz nāvei. Bet, ja esi ieguvis Itan momen labvēlību, tas tevi neaiztiks, taču kā iegūt milzu drēbes gabala labvēlību.. nekur nav minēts.
Makura-Gaeši ir viltīgs gars, pazīstams ar to, ka pārvieto spilvenus, cilvēkiem guļot. Citi avoti vēsta, ka viņi arī ber acīs smiltis un zog dvēseles, bet galvenā nodarbe paliek spilvenu pārvietošana. Tātad nākamreiz, kad pamosties un saproti, ka spilvens kkā nokļuvis līdz pašam kājgalim, zini, ka uzdarbojies Makura-Gaeši.
Akaname tulkojās kā „ putekļu laizītājs”, kas arī izsaka visu tā būtību. Tas ir pretīga paskata japāņu bubulis, kas burtiski laiza ar mēli netīras vannas istabas un spodrina flīzes ar savām indīgajām siekalām. Kāpēc? nu neprasiet man :D
Reklāma
Kasa-Obake ir Tsukumogami paveids. Tsukumogami ir lieta, kas pati atdzīvojas pēc 100 gadu ilgas eksistences. Japāņi patiešām tic, ka tā notiek. Laikam jau lietussargi tik bieži kļuva dzīvi, ka kāds izdomāja tam piešķirt savu nosaukumu, lai nošķirtu no citiem Tsukumogami. Tad nu sanāk, ka kasa-obake ir.. dzīvs lietussargs.
Mokumokurens. Senāk Japānā bīdāmās papīra sienas bija diezgan ierasta lieta; nu, tādas bija katrā mājā. Taču papīrs, kā zināms, ir diezgan trausls un sienas agri vai vēlu kļūst caurumainas. Mokumokurenu ir gars, kas iemājo šajos caurumos un vēro pasauli savām košajām acīm. Tiesa gan viņš tikai dzīvo caurumā un neko nedara, tāpēc par mokumokurenu pietiks.
Konak jiji gan ir viens interesants un visai ļaunprātīgs radījums. Tas pieņem maza bērna izskatu un slēpjas nomaļās kalnu takās, gaidot, kad kāds ceļinieks ies garām. Upuri sagaidījis, Konak jiji sāk skaļi raudāt un kurš gan spētu paiet garām noklīdušam bērnam un nepacelt rokās, lai nomierinātu? Bet tieši tā būtu fatāla kļūda, jo tikko kā pacelts Konak jiji kļūst ārkārtīgi smags, līdz pat 350 kg., kas ir pietiekami daudz, lai zem tāda smaguma mugura vnk sabruktu. Protams, jāpiemin, ka nomest šo smagumu nav iespējams, jo tikko to pacēlis, tu kļūsti paralizēts. Bet nav jau tik traki- ja to pārdzīvo, Konak jiji iespējams apveltīs ar kādām maģiskām spējām.
Reklāma
Nuppeppo. Par šo gan man nekas daudz nav zināms, vienkārši vajadzēja vēl kko iebāzt, lai nebūtu tik maz :D Nuppeppo ir dzīvs cilvēka miesas gabals, pārvietojas ar savām ekstremitātēm un sastopams kapsētās vai pamestos tempļos pusnakts laikā. Kāpēc kas tāds ir japāņu folklorā un ko tas ziemā ēd, paliek mistērija.
Širime. Visbeidzot .. Širime ir nosaukums ar kuru apzīmē cilvēku ar aci vietā, kur būtu jābūt ānusam. Ideja aizgūta no kāda sena stāsta, taču to izplatījis ir japāņu dzejnieks un mākslinieks Josa Busons, iekļaujot to savās gleznās. Acīmredzot doma par Širimi viņam ļoti patikusi. Pats stāsts ir pavisam vienkāršs: vientuļš samurajs naktī iet pa ceļu, kad pēkšņi kāds viņu sauc no aizmugures, viņš pagriežas un ierauga čali, kas noģērbjas un rāda viņam savu dirsu, kurā parādās liela acs. Samurajs, saprotams, apstulbis un sabijies, aizskrēja prom, bet Širime vairs nav manīts.
Tev patiks šie raksti
