Inuaki – reptiļi mūsos10

Inuaki – reptiļi mūsos

sarunas starp kādu rumāņu sievieti, ārsti – psiholoģi (Aryana Havah) un neparastu puisīti (Dāvids), kurš izstāsta to, ka pagājušo iemiesošanos (reinkarnāciju) pavadījis uz planētas INUA, kas atrodas blakus Orionam. Sarunas gaitā Dāvids izstāsta par šo planētu, dzīvi uz tās un arī par mūsu planētu Zeme un viņa mērķi, kādēļ viņš šeit atnācis. Zēnam ir tikai septiņi gadi, kas ārstei sākumā liek domāt par viņa bagāto iztēli, bet dialoga gaitā zēns atklāj un droši izklāsta vissarežģītākos mehāniskos procesus (par iekārtām, kuras uz planētas INUA darbojas kā transportlīdzekļi u.c.), kā arī enerģētiskā līmenī notiekošo, pielietojot dažādus terminus, no šī bērna lūpām tas skan vienkārši un skaidri.

.

Kā pati rakstniece saka „Mans saprāts liek man novērsties no daudzām šī zēna idejām, bet no manas būtības sirds dziļumiem kaut kas pilnīgi kliedz, ka tā ir patiesība, nezinu kur… kā.., varbūt tas viss ir tikai fikcija, bet varbūt arī realitāte, vēl pati neesmu spējīga to objektīvi analizēt. Vienīgais, kas lika man uzrakstīt šo grāmatu un pastāstīt par šīm tikšanās reizēm ar šo īpašo dvēseli, tas ir tas, ka es no visas sirds ticu viņa tīrajai apziņai un godīgumam, viņa viedajām, kristālzilajām acīm, kuras dažreiz aizēnoja noslēpumu smagums.

Es piedāvāju jums kaut vai nedēļu pamēģināt nebūt pieaugušiem, paskatīties uz pasauli ar bērna acīm, bez iepotētajām zināšanām, vecām paradigmām, aizmirst to, ko mums ir mācījuši citi; to, ko mēs bijām spiesti iemācīties. Tieši no šīs sekundes, vēlēsimies uzzināt Patiesību. Varbūt mēs kā cilvēce esam tik ilgi gājuši līdz tam, lai varētu iegūt šo iespēju, varbūt mēs esam vairakkārt prasījuši un lūgušies debesīm par to. Ar katru piedzimšanu un nomiršanu Visums mūs veda aizvien tuvāk un tuvāk šim mirklim. Tas ir arī mūsu nopelns, ka mēs atrodamies šeit un tagad, mūsu iespēja, tad apvienosim spēkus, lai pārsistu šo vienaldzības, nezināšanas, viltus realitātes, materiālisma barjeru, lai visi kopā varētu doties pa sirdsgudrības ceļu, kas ved uz labāku pasauli. Mēs paši esam Ceļš, Patiesība un Dzīve!

Dāvidu bija atvedusi māte jo viņš „dzirdot balsi galvā, gandrīz kā pa telefonu”, ar kuru viņš sarunājas un jautā par visu, pat par ikdienišķām lietām, atbildes, kuras viņš saņem, vienmēr ir bijušas pareizas.

Es jautāju viņam, vai šai balsij ir vārds, uz ko zēns atbildēja, ka viņu sauc Aghtons, ka viņš ir no citas zvaigžņu sistēmas, no kuras ir atnācis arī pats Dāvids, viņi bija norunājuši uzturēt kontaktu visu šo laiku, kamēr Dāvids būs te uz Zemes. Jautāju viņam, cik ilgi viņš te vēlas palikt, viņš atteica, ka, ja skaita kā tagad, tad kaut kur 200 gadi, bet drīz mēs uztversim laiku savādāk, tāpēc viņš pateikt nevar. Pirmajā tikšanās reizē mēs runājām kaut kur stundu un mani aizvien vairāk un vairāk pārsteidza briedums un dziļums, kas skanēja viņa atbildēs.

Sarunas pēc zēna ieteikuma tika ierakstītas. Daži sarunu fragmenti:

Ariana: Par kādām zīmēm tu runā?
Dāvids: Sākuma nozīmīgs būs 2009. Gads. Šī gada otrajā pusē Zemei nāksies saskarties ar daudzām smagām kataklizmām. Ūdens atriebsies par zemi un daudzi piekrastes rajoni tiks appludināti. Pēc tam pieaugs vulkāna izvirdumu skaits, pamodīsies pat tie vulkāni, par kuriem teica, ka tie jau sen ir izdzisuši, zemestrīces kļūs spēcīgākas, tās notiks vienlaicīgi dažādās vietās uz zemes. 2011. gadā cilvēce sastapsies ar spēcīgāko saules vētru, kas izvedīs no darba kārtības elektroierīces – tās nevarēs vairs labot. Elektromagnētiskās vētras izdzēsīs informācijas sistēmas, tās vairs nevarēs izmantot.

A: No tevis stāstītā es saprotu, ka mūs gaida drūms periods.
D: Kā jau visi citi. Zemei nepieciešams attīrīties, un mums būs jāiziet tas viss kopā ar viņu. Tas būs grūts laiks, bet tas, kas sagaida mūs pēc tam - ir to vērts. Tā jau būs cita pasaule. Nezinu kā to aprakstīt, to jāizdzīvo, jāredz, citādi nevar salīdzināt.

A: Kā tu domā, cik ilgi ies šis periods - Zemes nostabilizēšanās?
D: Trīs – pieci zemes gadi.

A: Pirms vai pēc 2012. gada?
D: Pēc. Būs jāsaprot, ka mēs neesam vieni šajā visumā.

A: Esmu dzirdējusi un zinu, ka 2012. gadā zeme nonāks vienā līmenī ar galaktikas centru, kas ir kā melnais caurums, vari man pastāstīt, kas īsti ir melnais caurums?
D: Melnais caurums – tā ir vieta, kurā neeksistē dimensijas, absolūtais tukšums. Kaut kas tāds kā nulles punkts visumā. Radīšana tajā pārstāj eksistēt.

A: Tas ir – nekas neeksistē? Kāpēc tas ir vajadzīgs?
D: Tā ir vieta, kurā ar milzīgu rotēšanas spēku sadalās visi atkritumi. Šeit tiek aprītas izdzisušās planētas, asteroīdi, komētas, putekļi. Vari to salīdzināt ar gigantisku maisītāju – viss, kas tur nonāk sadalās un pārvēršas enerģijā. Tā nekas velti nepazūd.

A: Teiksim, tie ir vārti uz citām pasaulēm?
D: Tas ir tas, ko es tev jau pateicu. Starppasauļu savienojumi izveidoti ar viesuļ - ūdensmutuļu palīdzību, kuri eksistē jau no pašiem pirmsākumiem, bet tos var arī mākslīgi izveidot.

A: Kā?
D: Ar domas un liela kristāla palīdzību. Projicējot ideju kristālā, izveidojas spēcīga domforma, kas izveido perturbāciju Visumā (perturbācija - astronomijā ir debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā), un tas savukārt izveido fizisko plānu. Tas ir – runājot par kosmosu – izveido kaut ko līdzīgu kanālam - tunelim, kas saspiež izplatījumu, veidojot sakaru punktu starp galaktikām.

A: Vai tad ir daudz galaktiku?
D: To pavisam ir desmit.

A: Un katra tāda pati kā mūsējā?
D: Katra ir individuāla. Tās ir līdzīgas tikai radīšanas līmenī, tās ir patstāvīgas un katra izveidota pēc saviem principiem.

A: Dievs vada tās visas?
D: Tas atkarīgs no tā, par kādu Dievu tu runā?

A: Par to, kuram mēs lūdzamies.
D: Jā, mēs lūdzamies Dievam, kuru mēs esam mantojuši, bet viņš nav Radītājs. Katrai galaktikai ir savs radītājs un savi vadītāji, bet visam pāri ir kaut kas daudz lielāks, neaptverams, enerģijas formā, ko mēs varam izteikt kā Sākumu, Absolūtu. Visas radības atrodas Viņā. Visas galaktikas, pasaules, citi vadītāji, būtības. Viņš aptver visu. Cilvēki un viss pārējais, kas atrodas uz zemes ir izveidoti no Visuma enerģijas, bet dvēsele ir no Radītāja.

A: Bet mēs ticam, ka tikām izveidoti pēc Tēva līdzības.
D: Viss ir radies no Tēva. Gan augi, gan dzīvnieki, gan akmeņi. Forma, īpašības – no Visuma, jo no tā enerģijas viss bija paņemts. Koncepcija, līdzība, projekcija - tāda pati kā Radītājam.

A: Mēs visi taču kādreiz bijām vienlīdzīgi?
D: Mēs visi esam vienlīdzīgi. Patiesībā viss Visumā ir vienlīdzīgs. Mēs visi šeit uz Zemes esam saistīti savā starpā. Mēs esam viena Visuma segmenta daļa. Inua ir cita segmenta daļa, bet mēs vienalga esam saistīti. Mēs esam patstāvīgi un tomēr kopā.

A: Tātad visi Zemes iedzīvotāji ir brāļi?
D: Jā. Mēs visi esam to pašu radīšanas, koncepcijas, ideju enerģijas daļa. Visumā ir noteikts segments, no kura mēs bijām paņemti. Tā enerģija atbilst mūsējai un mūs ietekmē. Smalkajā līmenī mēs visi esam saistīti savā starpā, tas kas notiek ar vienu, patiesībā notiek ar visiem. Pat vairāk – Zeme un visa saules sistēma cieši saistīta ar cilvēku. Viena cilvēka rīcība un darbi ietekmē visu pārējo.

A: Labi, bet kāpēc man būtu jāatbild par kādu, kurš nolēmis nomest atombumbu?
D: Tāpēc, ka tu to klusējot pieņēmi. Ja tie, kas nepiekrīt, apvienotos, vai arī, ja tu kaut vai padomātu par to, ka tas nav labi, bet slikti, ka vajag to kaut kā apturēt, ja tu to vēlētos no visas sirds, lai tas nenotiek, tava domforma ienāktu Visumā, izveidojot enerģētisko vilni, kuru varētu pieņemt un pārņemt citi cilvēki. Tagad cilvēki uz Zemes atrodas dziļā letarģiskajā miegā. Viņi pat negrib mieru un saticību. Es runāju par viltus vēlmēm, kas iziet no dvēseles, nevis par to, par ko tikai vienkārši runā, tādēļ, ka tā ir pareizi.

A: Es nedomāju, ka tikai mana ideja par mieru nonāks līdz šim rezultātam.
D: Tu nedomā, citi – pat mazāk… It kā labāk nesasprindzināt domāšanu, lai viss iet savu gaitu, bet mēs tikai ticēsim tam, ka kāds labāks nekā es, daudz sagatavotāks, visu izdarīs manā vietā. Kāpēc strādāt, ja var nestrādāt?

A: Tas nav tā, mēs daudz nezinām par šīm lietām, mēs kaut ko dzirdējām, bet neviens netic, jo to nevar pierādīt.
D: Protams, ka var. Tikai katram ir jāizstaro tas no iekšienes, ne tikai klausīties, ko runā citi. Zemes iedzīvotāji māca sevi sekot jēdzieniem, uzskatiem vai informācijai, ko sniedz CITI. Mēs sev esam paši pateikuši, ka mēs piedzimstam, padzīvojam un nomirstam. Kāpēc? Kas tā ir nolēmis?

A: Dievs?
D: Nē, mēs tā nolēmām. Bet ir pienācis laiks, kad cilvēcei ir jāpaņem savs liktenis pašu rokās, kad ir jāsāk lemt pašiem. Radīt savus likumus un savus vadītājus un nepieņemt to, ka kāds var zagt mūsu dzīves un patiesību.

A: Un kā mums to izdarīt?
D: Pirmām kārtām ir jātic, ka visu var izmainīt, bet pēc tam palūgt Visumam, lai mūs atbrīvo no verdzības.

A: Bet mēs taču paši ievēlam savus pārvaldītājus!
D: Nekādā gadījumā. Mums viņus uzspieda. Patiesībā pār šo planētu valda vieni un tie paši. Viņi mainās, runājot par fizisko plānu – mainās vārds, veidols, vieta…Bet viņi – tie paši visu tūkstošu gadu garumā. Varu viņi pārmanto viens no otra, atnāk un aiziet, bet pēc būtības, pēc domformas enerģijas viņi ir tie paši.

A: Tu runā par dažādām okultiskajām organizācijām, kuras, kā runā, valda pār pasauli?
D: Ar vienu labojumu – viņas PATIEŠĀM valda pār pasauli. Viss: vēlēšanas, demokrātija, brīvība, likumi – ir tikai redzamā puse, farss. Padomā, ja tev, piemēram, nāktos izvēlēties starp diviem prezidenta kandidātiem. Viens – izvarotājs, otrs – noziedznieks. Par kuru tu balsosi?

A: Ne par vienu. Es neiešu uz vēlēšanām.
D: Tieši tā! Bet vienalga būs kāds no viņiem. Kāpēc? Tāpēc, ka kāds tic, ka vienam no viņiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar otru.

A: Jā, vienalga, pat ja es aiziešu un nobalsošu, prezidents būs kāds no viņiem.
D: Pareizi. Bet tev ir iespēja – boikotēt vēlēšanas. Ja neviens vēlēt neatnāktu, tad neviens no kandidātiem nevarētu tikt. Tas ir pirmais solis.

A: Jā, bet atnāks viņu cilvēki, radinieki.
D: Argumenti vienmēr atradīsies. Dzīvē mēs visu mākam sakārtot tikai pēc loģikas. Intuīciju un dvēseli neviens neklausās. Pamēģiniet kaut ko no sākuma un tikai tad sakiet, ka nesanāk.

A: Varbūt jūs pamēģināsiet, jūs, kas esat tikko atnākuši, mēs esam jau noguruši.
D: Jā, vieglāk problēmu atstāt paaudzēm, nekā cīnīties pašiem.